Naudas li(ī)kumi

Finanšu noziegumi nav tikai kādas atsevišķas, izolētas cilvēku grupas darbība. Aiz nezināšanas, zaudējot modrību tajos itin viegli var iesaistīties ikviens – kā students, tā seniors, darba meklētājs, uzņēmējs vai jaunā māmiņa. Finanšu noziegumiem ir būtiska ietekme ne tikai uz personu individuāli, bet arī uz visu sabiedrību – tie kavē valsts tautsaimniecības attīstību un rada zaudējumus. Atpazīstot un zinot riskus, neiesaistoties riskantos darījumos, novēršot riskantās situācijas mēs veidojam stabilu, efektīvu un caurspīdīgu finanšu sistēmu, kas tiek novērtēta arī starptautiski. 

 

Iemācīties atpazīt brīdinājuma zīmes (“sarkanos karogus”), saprast, kā izvairīties no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās un pasargāt sevi un savus tuviniekus aicina Finanšu izlūkošanas dienests, organizējot Naudas dienas “Zini naudas li(ī)kumus”.

 

Fiziskas personas, tiecoties pēc ātri iegūstamas labākas dzīves, vēloties izpalīdzēt radiem, draugiem, paziņām, vai aiz nezināšanas, var kļūt par noziedznieku upuriem. Noziedzīgās shēmās viegli var iesaistīties arī uzņēmēji, kuri vēlas gūt “ātru un vieglu” peļņu vai cer uz biznesa veiksmi. 

Izglītojoši informatīvajās Naudas dienās “Zini naudas li(ī)kumus!” vairosim izpratni par ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, mudināsim atpazīt finanšu noziegumu riskus, lai neiesaistītos riskantos darījumos, kā arī kliedēsim atsevišķus sabiedrībā esošus mītus par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu.

Image

2021. gada Naudas dienās esam sagatavojuši piecus raidierakstus, kuros runāsim par to, kādas funkcijas pilda Finanšu izlūkošanas dienests, par to, ka finanšu noziegumi netiek veikti tikai finanšu sektorā, par aktuālajām shēmām un tendencēm noziedzīgi iegūtu llīdzekļu legalizācijā. Būs arī saruna par to, kā atbilstības kultūru un riskos balstītu pieeju vērtē uzņēmēji, kādas ir naudas tumšās puses jauniešu ieskatā un meklēsim galvenos riskus virtuālo valūtu un jauno tehnoloģiju pasaulē. 
Visi raidieraksti tapuši sadarbībā ar portālu TVNET
 


Pirms mūsu sarunām Tu vari arī noskaidrot savas zināšanas, spēlējot digitālo spēli "Vai Tu zini naudas likumus?".

Spēlēt spēli

Video materiāli

Tiešraides spēle

Tiešraides spēle "Zini naudas li(ī)kumus!" © Tvnet

Kur slēpjas risks virtuālo valūtu un jauno finanšu tehnoloģiju pasaulē? © TVnet

Kur slēpjas risks virtuālo valūtu un jauno finanšu tehnoloģiju pasaulē? © TVnet

Kā nākotni ietekmē jaunībā nepareizi pieņemts lēmums? © Tvnet

Kā nākotni ietekmē jaunībā nepareizi pieņemts lēmums? © Tvnet

Ceļā uz jaunu atbilstības kultūru uzņēmējdarbībā. Uzņēmēju un Finanšu izlūkošanas dienesta redzējums © Tvnet

Ceļā uz jaunu atbilstības kultūru uzņēmējdarbībā. Uzņēmēju un Finanšu izlūkošanas dienesta redzējums © Tvnet

Kurp ved naudas līkums? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veidi un to izmeklēšanas aizkulises. ©Tvnet

Kurp ved naudas līkums? Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas veidi un to izmeklēšanas aizkulises. ©Tvnet

Finanšu izlūkošanas dienesta loma finanšu noziegumu novēršanā. ©Tvnet

Finanšu izlūkošanas dienesta loma finanšu noziegumu novēršanā. ©Tvnet

Naudas mūlis - netīras naudas kurjers

Naudas mūlis - netīras naudas kurjers

Rietumu aģents - sadarbojas ar ienaidniekiem

Rietumu aģents - sadarbojas ar ienaidniekiem

Lupatu lelle - cilvēks izkārtne

Lupatu lelle - cilvēks izkārtne

Jautājumi

Kas ir Finanšu izlūkošanas dienests?

Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.  

Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic neparastu un aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

 

Kas ir finanšu izlūkošana?

Finanšu izlūkošana ir datu apkopošana un datu analīze par personu veiktiem finanšu darījumiem. Finanšu izlūkošanas mērķis ir izprast finanšu darījumu būtību, lai identificētu prettiesiskas darbības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju vai kādu citu noziedzīgu darbību. Informāciju par aizdomīgiem finanšu darījumiem Finanšu izlūkošanas dienests iegūst no juridiskām un fiziskām personām aizdomīgu darījumu ziņojumu formā, ziņojumu veidā no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem, kā arī veicot stratēģisko analīzi.

Kas ir aizdomīgi darījumi?

Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un/vai proliferācijas finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā definētajiem subjektiem ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

Kas ir "naudas mūlis"?

Par “naudas mūli” (no angļu valodas – “money mule”) tiek uzskatīta persona, kas nezināšanas vai savas labticības dēļ trešajām personām piekrīt sniegt skaidras vai bezskaidras naudas starpnieka pakalpojumus, izmantojot savu bankas kontu un personas datus, tādējādi nodrošinot trešo personu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un slēpjot noziedznieka identitāti.

Visizplatītākais veids, kā tiek uzrunāti potenciālie “naudas mūļi” ir darba piedāvājumu publicēšana/nosūtīšana, kuros sola nopelnīt “vieglu naudu”, nereti tiek piedāvāts darbs, kurš veicams no mājām/attālināti, kā arī tiek meklēti “aģenti” vai “pārstāvji” ārzemju uzņēmumam.

Šādi darba sludinājumi var būt ļoti atstrādāti un slīpēti, izstrādāts kvalitatīvs un pievilcīgs formulējums, lai e-pastam nebūtu surogātpasta pazīmes. Darba piedāvājumos norādītas saites uz viltus, bet profesionāli un kvalitatīvi izstrādātām tīmekļa vietnēm. Uzņēmums, kas tiek reklamēts, ir ar līdzīgu nosaukumu/brenda dizainu reāli eksistējošam, pastāvošam uzņēmumam. Nereti šādi darba sludinājumi tiek ievietoti vietnēs, kas īpaši paredzētas darba meklētājiem, radot ticamības momentu.

Parasti noziedznieks “naudas mūli” izmantos īslaicīgi, dažu shēmu veikšanai. Pēc tam, kad “naudas mūlis” ir veicis savu lomu darījumā, noziedznieks parasti pilnībā izbeidz attiecības un nākamajai shēmai pieņem darbā citu personu. Sadarbība ar vienu “naudas mūli” parasti ir īslaicīga.

Kļūstot par “naudas mūli”, pastāv augsts risks tapt pieķertam, kā rezultātā iespējami šādi turpmākie scenāriji:

  • nepieejami bankas konti – izmeklēšanas laikā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki var iesaldēt “naudas mūļa” bankas kontus (liegta piekļuve bankas kontam, ievērojamas neērtības, finansiāls slogs, persona paliek bez ienākumiem, var ietekmēt kredītu/aizdevumu atmaksas u.tml.);
  • kriminālvajāšana – personai, kas darbojies kā “naudas mūlis”, var tikt izvirzīta apsūdzība par piedalīšanos noziedzīgās darbībās;
  • atbildība par radītajiem zaudējumiem – nereti persona, kas darbojies kā “naudas mūlis”, var tikt uzskatīta kā personīgi atbildīga par trešajām personām radītajiem zaudējumiem un būt atbildīga par radušos zaudējumu atlīdzību;
  • personiskās informācijas neaizsargātība – noziedznieki bieži apkopo/ievāc personīgu informāciju no “naudas mūļiem”. Iespējams, noziedznieki var izmantot šo informāciju citiem ļaunprātīgiem mērķiem.
Kas ir "lupatu lelle"?

Par “lupatu lelli” (no angļu valodas – “straw man”)  tiek uzskatīta persona, kura aiz savas identitātes slēpj patiesos uzņēmuma īpašniekus un uzņēmējdarbības mahinācijas.

“Lupatu lelle” ir fiktīvs uzņēmuma īpašnieks, kas darbojas citu personu vārdā, proti, viņam nav reālas intereses vai līdzdalības uzņēmējdarbībā. Viņš ir kā izkārtne īstajiem uzņēmuma īpašniekiem, kuri patiesībā slepeni kontrolē dažādas darbības un procesus.

Iemesli, kāpēc personas piekrīt pildīt “lupatu lelles” funkcijas, ir dažādi, piemēram, radniecība, parādsaistības, šantāža. Uzņēmuma fiktīva vadība nereti tiek uzticēta “lupatu lellei” vai uzticamības personai tāpēc, ka publiski nav pieejama informācija par tā reputācijas apdraudējumu. Līdzīgi ir gadījumos, kad nepieciešams, lai uzņēmuma vadītājs ir Latvijas rezidents, kas rada paaugstinātu leģitimitātes un ticamības momentu.

Personai par “lupatu lelles” funkciju pildīšanu saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem draud kriminālatbildība.

Kas ir "rietumu aģents"?

Par “rietumu aģentu” var kļūt jebkurš uzņēmuma īpašnieks, kurš aiz nezināšanas vai vēlmes gūt vieglu un ātru peļņu, iekuļas noziedznieku izliktās lamatās. Rezultātā “rietumu aģents” - viens no noziedznieku izstrādātās ķēdes posmiem - veicina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un/vai masu iznīcināšanas ieroču finansēšanu.

Viens no iemesliem, kāpēc Latvijas uzņēmēji tiek pakļauti lielākam riskam tapt iesaistīti darbībās, kas saistītas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, ir Latvijas ģeogrāfiskā atrašanās vieta starp NVS un Eiropas Savienību. Tas ir pievilcīgs faktors noziedzniekiem, un nereti tā tiek izmantota kā potenciāla tranzīta valsts noziedzīgu darbību īstenošanai.  

Noziedznieku mahinācijas attiecībā uz uzņēmēju izmantošanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas shēmās kļūst arvien rafinētākas. Tā kā normatīvais regulējums paredz aizliegumu bankām sadarboties ar čaulas veidojumiem, noziedzniekiem ir jāmeklē arvien jauni risinājumi, kā īstenot noziedzīgās ieceres, piemēram, shēmās iesaistot īstus uzņēmējus, kas neatbilst čaulas veidojuma pazīmēm. Īpašās riska grupas ir start-up uzņēmumi, uzņēmēji, kas nonākuši finansiālās grūtībās, uzņēmēji, kas nodarbojas ar ekspertu un importu, kā arī loģistikas pakalpojumu sniegšanas uzņēmumi.

Piedaloties finanšu noziegumos un īstenojot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un tādējādi gūstot īslaicīgu labumu, var būt ievērojamas sekas:

  • uzņēmumam tiek liegta ilgtermiņa attīstība;
  • tiek sabojāta uzņēmuma un tā īpašnieku reputācija un uzticamība darījumu partneru un klientu skatījumā;
  • pastāv iespēja zaudēt biznesu un liegta iespēja Latvijā turpmāk nodarboties ar uzņēmējdarbību;
  • tiek apdraudēta uzņēmuma darbinieku un viņu ģimeņu labklājība;
  • pastāv liela iespēja tikt sodītam par noziedzīgu nodarījumu veikšanu.

Seko mums sociālajos tīklos