2019. gadā Finanšu izlūkošanas dienesta svarīgākie uzdevumi: FATF un Moneyval procesa vadīšana un autonomas, operacionāli neatkarīgas un efektīvas iestādes izveidošana

Uzmanība tika veltīta gan visaptverošu tehniskās atbilstības prasību izpildei, gan sadarbības koordinācijas sistēmas izveidei, kā arī visu ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmā iesaistīto iestāžu efektivitātes palielināšanai un starptautiskās sadarbības stiprināšanai.

2019. gadu raksturo daudzas būtiskas izmaiņas ekonomisko noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmā, tomēr FID darbu un nākotnes uzdevumus visnozīmīgāk ietekmēja gada vidū normatīvi nostiprinātais FID kā vadošās iestādes, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai, statuss.

Šīs izmaiņas precīzi definē FID jauno lomu un uzdevumus, kur papildus tradicionālajam finanšu izlūkošanas darbam, saņemot, analizējot un nododot tiesībaizsardzības un drošības iestādēm vai citu valstu finanšu izlūkošanas dienestiem informāciju par noziedzīgām finanšu plūsmām, FID jāveicina:

1. Labi veidots juridiskais ietvars noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanai un apkarošanai. 
2. Efektīvu sadarbības mehānismu darbība, lai nodrošinātu informācijas par noziedzīgām finanšu plūsmām iegūšanu un apmaiņu ar publiskā un privātā sektora sadarbības partneriem gan stratēģiskā, gan operacionālā līmenī.
3. Privātā sektora izpratnes pieaugums par riskiem un efektīvas, bet galvenais – adekvātas, risku mazināšanas un novēršanas iespējām. 
4. Stingra, vienota un riskiem atbilstoša uzraudzības sistēma.
5. Koordinēta, atbilstoši aprīkota un labi izglītota tiesībaizsardzības un drošības iestāžu darbība, apkarojot noziedzīgu finanšu līdzekļu plūsmas.

Izpildot Ministru kabineta rīkojumu, FID nodrošināja arī Moneyval rekomendāciju īstenošanas procesu. FID vadībā tika sagatavoti divi ziņojumi - 2019. gada 30. augustā Moneyval ekspertiem tika iesniegts ziņojums par Latvijas tehniskās atbilstības prasību izpildes progresu (starptautisko standartu ieviešana de iure), savukārt, 2019. gada 11. novembrī Finanšu darījumu darba grupai (FATF) tika iesniegts efektivitātes progresa ziņojums (starptautisko standartu ieviešana de facto). 2019. gada 17. decembrī FID priekšnieces Ilzes Znotiņas vadītā starpinstitucionālā delegācija FATF ekspertiem skaidroja Latvijas paveikto, stiprinot Latvijas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas sistēmu.

Sadarbības koordinācija un izglītojošie pasākumi

Viens no prioritāriem FID stratēģiskajiem mērķiem 2019. gadā bija izveidot jaunus, kā arī nostiprināt 2018. gadā izveidotos sadarbības kanālus: sadarbības koordinācijas (jeb publiskās-privātās partnerības) platformu, uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības, kā arī tiesībaizsardzības iestāžu finanšu noziegumu informācijas apmaiņas platformu.

Sadarbības koordinācijas platforma, kas izveidota 2018. gada vasarā ar mērķi uzlabot un koordinēt tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras, Valsts ieņēmumu dienesta un privātā sektora sadarbību, ir guvusi lielu atzinību gan vietējo, gan starptautisko nozares ekspertu vidū. Sadarbības koordinācijas grupas sanāksmēs privātā sektora pārstāvjiem, kuriem ir pienākums ziņot par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, ir iespēja tikties ar tiesībaizsardzības vai drošības iestāžu un FID amatpersonām, lai pārrunātu rīcību gadījumos, kad konstatēts iespējams noziedzīgs nodarījums. 2019. gadā notika 107 sadarbības koordinācijas grupas sanāksmes un attiecīgo sanāksmju lietderība tiek atzinīgi novērtēta gan privātā, gan publiskā sektora vidū, sekmējot sanāksmju skaita strauju pieaugumu.

Lai uzlabotu informācijas apriti, radītu vienotu izpratni par pieeju uzraudzības jautājumiem un nodrošinātu atgriezenisko saiti, FID ciešā sadarbībā ar uzraudzības un kontroles institūcijām un Finanšu ministriju rīkoja seminārus privātā sektora pārstāvjiem, kuriem ir pienākums ziņot par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī terorisma un proliferācijas finansēšanu. 2019. gadā notika 12 šādi semināri, kuros 650 privātā sektora pārstāvji informēti par attiecīgajā nozarē veiktajiem riska novērtējumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā.

Tāpat FID ir izstrādājis vairāk nekā 40 metodoloģiskos materiālus, vadlīnijas, riska novērtējumus un citus stratēģiskās analīzes ziņojumus. FID ir organizējis arī vairākus starptautiskus seminārus privātajam un publiskajam sektoram, kā arī ļoti lielu starptautisku atzinību guvušu konferenci “Kā uzlabot efektivitāti IO.11? Izaicinājumi mērķētu finanšu sankciju īstenošanā”. FID vadošie darbinieki 2019. gadā ir uzstājušies 78 apmācību sesijās.

Starptautiskā sadarbība

Svarīga nozīme finanšu izlūkošanā ir arī starptautiskajai sadarbībai un informācijas apmaiņai ar analogiem ārvalstu dienestiem. 2019. gadā no 62 ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem FID saņēmis 706 pieprasījumus, kas ir par 10% vairāk nekā 2018. gadā. Savukārt FID pagājušajā gadā nosūtīja 900 pieprasījumus 71 ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestam, kas ir divas reizes vairāk nekā 2018. gadā. FID 2019. gadā saņēmis 198 spontānos ziņojumus*  no 36 dienestiem, bet nosūtījis 145 spontānos ziņojumus 37 dienestiem. Galvenās sadarbības valstis pagājušajā gadā bija Ukraina, Krievija, Baltkrievija, Moldova, Lietuva, Igaunija, Malta, ASV, Luksemburga, Lielbritānija, Vācija, Polija, Čehija, Kipra un Šveice. 

Nozīmīgs un starptautiskajās aprindās labi novērtēts solis ir FID 2019. gadā izveidotā starptautiskā finanšu izlūkošanas dienestu darba grupa, kuras dalībnieki veic liela apmēra noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu izpēti šobrīd likvidējamā bankā.

Finanšu izlūkošanas darbs

2019. gadā FID izdevis 362 iesaldēšanas rīkojumus, iesaldējot vēsturiski līdz šim lielāko iespējami noziedzīgi iegūto finanšu līdzekļu apjomu – 345,98 miljonu eiro apmērā, kas ir trīs reizes vairāk nekā 2018. gadā. Pērn iesaldēti arī 15 nekustamie īpašumi un 4 bankas seifi.
FID 2019. gadā tiesībaizsardzības iestādēm nosūtījis 199 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 14% vairāk nekā 2018. gadā. Pamatojoties uz FID sniegtajiem materiāliem, atbildīgās institūcijas uzsākušas gan kriminālprocesus, gan FID sniegto informāciju pievienojušas jau uzsāktos kriminālprocesos. No uzsāktajiem 113 kriminālprocesiem 97 ir par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas legalizāciju bez skaidri zināma predikatīvā nozieguma (Krimināllikuma 195. pants), savukārt 2 gadījumos kriminālprocess ierosināts par starptautisko organizāciju un Latvijas noteikto sankciju pārkāpšanu (Krimināllikuma 84. pants). Citi kriminālprocesi uzsākti par tādiem noziedzīgiem nodarījumiem, kur līdzekļu izcelsme saistīta ar korupciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, krāpšana, u. c.

Saņemtie ziņojumi

Informāciju par finanšu darījumiem FID galvenokārt iegūst no juridiskām un fiziskām personām aizdomīgu darījumu ziņojumu formā, ziņojumu veidā no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem, kā arī – kopš 2019. gada 17. decembra – sliekšņa deklarāciju formā. 2019. gadā reformēta arī aizdomīgu darījumu ziņošanas sistēma, uzlabojot aizdomīgu darījumu ziņošanas formu un saturu, kā arī likvidējot neparastu darījumu ziņošanas pienākumu, vienlaikus izveidojot sliekšņa deklarāciju iesniegšanas sistēmu.

Pagājušajā gadā FID saņēmis 5264 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no kuriem 20 aizdomīgu darījumu ziņojumi ir par iespējamu terorisma finansēšanu un viens – par iespējamu proliferācijas finansēšanu.
Mērķtiecīgu FID darbību rezultātā 2019. gadā ir ievērojami uzlabojusies ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem kvalitāte, ko cita starpā apliecina iepriekš uzskaitītie rezultatīvie rādītāji un fakts, ka kopš 2018. gada krities FID iesniegto ziņojumu par aizdomīgiem darījumiem skaits.

Aizdomīgu darījumu ziņojumos biežākās tipoloģijas ir nezināmas izcelsmes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, izvairīšanās no nodokļu un tiem pielīdzināto maksājumu nomaksas, krāpšana elektroniskā vidē, kā arī cita veida krāpšanas gadījumi. Savukārt, kā biežākās aizdomīguma pazīmes 2019. gadā saņemtajos ziņojumos ir neskaidra darījumā izmantoto līdzekļu izcelsme, izvairīšanās no nodokļu nomaksas, darījums bez acīmredzama likumiska nolūka, izmantotas nepamatoti sarežģītas shēmas, u. c.

Risku novērtējumi

Pērn FID izstrādājis arī vairākus stratēģiskus dokumentus, piemēram, nacionālo terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu par 2017.-2018. gadu, sektoru, juridisko personu un nevalstisko organizāciju, profesionālo pakalpojumu sniedzēju, virtuālo valūtu un jauno tehnoloģiju noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumus, kā arī nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas draudu novērtējumu par 2017.-2018. gadu.
Turpinot 2018. gadā uzsāktās reformas, kas nodrošināja FID autonomiju un operacionālo neatkarību, un secīgi - vadošās iestādes lomas nostiprināšanu, FID ir demonstrējis savu apņemšanos cīnīties ar ekonomiskajiem un finanšu noziegumiem, tādējādi stiprinot Latvijas drošību, labklājību, ilgtspēju un reputāciju.