Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, kuras mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas Republikas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai un terorisma un proliferācijas finansēšanai.  

Finanšu izlūkošanas dienests ir Ministru kabineta pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas saskaņā ar normatīvajiem aktiem veic neparastu un aizdomīgu darījumu un citas saņemtās informācijas kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

Finanšu izlūkošana ir datu apkopošana un datu analīze par personu veiktiem finanšu darījumiem. Finanšu izlūkošanas mērķis ir izprast finanšu darījumu būtību, lai identificētu prettiesiskas darbības, piemēram, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, izvairīšanos no nodokļu nomaksas, korupciju vai kādu citu noziedzīgu darbību. Informāciju par aizdomīgiem finanšu darījumiem Finanšu izlūkošanas dienests iegūst no juridiskām un fiziskām personām aizdomīgu darījumu ziņojumu formā, ziņojumu veidā no ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem, kā arī veicot stratēģisko analīzi.

Aizdomīgs darījums ir darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma un/vai proliferācijas finansēšanu, vai šādu darbību mēģinājumu.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā definētajiem subjektiem ir noteikts pienākums nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

Par “naudas mūli” (no angļu valodas – “money mule”) tiek uzskatīta persona, kas nezināšanas vai savas labticības dēļ trešajām personām piekrīt sniegt skaidras vai bezskaidras naudas starpnieka pakalpojumus, izmantojot savu bankas kontu un personas datus, tādējādi nodrošinot trešo personu noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un slēpjot noziedznieka identitāti.

Visizplatītākais veids, kā tiek uzrunāti potenciālie “naudas mūļi” ir darba piedāvājumu publicēšana/nosūtīšana, kuros sola nopelnīt “vieglu naudu”, nereti tiek piedāvāts darbs, kurš veicams no mājām/attālināti, kā arī tiek meklēti “aģenti” vai “pārstāvji” ārzemju uzņēmumam.

Šādi darba sludinājumi var būt ļoti atstrādāti un slīpēti, izstrādāts kvalitatīvs un pievilcīgs formulējums, lai e-pastam nebūtu surogātpasta pazīmes. Darba piedāvājumos norādītas saites uz viltus, bet profesionāli un kvalitatīvi izstrādātām tīmekļa vietnēm. Uzņēmums, kas tiek reklamēts, ir ar līdzīgu nosaukumu/brenda dizainu reāli eksistējošam, pastāvošam uzņēmumam. Nereti šādi darba sludinājumi tiek ievietoti vietnēs, kas īpaši paredzētas darba meklētājiem, radot ticamības momentu.

Parasti noziedznieks “naudas mūli” izmantos īslaicīgi, dažu shēmu veikšanai. Pēc tam, kad “naudas mūlis” ir veicis savu lomu darījumā, noziedznieks parasti pilnībā izbeidz attiecības un nākamajai shēmai pieņem darbā citu personu. Sadarbība ar vienu “naudas mūli” parasti ir īslaicīga.

Kļūstot par “naudas mūli”, pastāv augsts risks tapt pieķertam, kā rezultātā iespējami šādi turpmākie scenāriji:

• nepieejami bankas konti – izmeklēšanas laikā tiesībaizsardzības iestāžu darbinieki var iesaldēt “naudas mūļa” bankas kontus (liegta piekļuve bankas kontam, ievērojamas neērtības, finansiāls slogs, persona paliek bez ienākumiem, var ietekmēt kredītu/aizdevumu atmaksas u.tml.);
• kriminālvajāšana – personai, kas darbojies kā “naudas mūlis”, var tikt izvirzīta apsūdzība par piedalīšanos noziedzīgās darbībās;
• atbildība par radītajiem zaudējumiem – nereti persona, kas darbojies kā “naudas mūlis”, var tikt uzskatīta kā personīgi atbildīga par trešajām personām radītajiem zaudējumiem un būt atbildīga par radušos zaudējumu atlīdzību;
• personiskās informācijas neaizsargātība – noziedznieki bieži apkopo/ievāc personīgu informāciju no “naudas mūļiem”. Iespējams, noziedznieki var izmantot šo informāciju citiem ļaunprātīgiem mērķiem.