Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir darbības, kas veiktas ar noziedzīgi iegūtu mantu, ar mērķi radīt trešajām personām maldīgu priekšstatu par mantas izcelsmi. Lai radītu iespaidu par līdzekļu likumisko izcelsmi, tiek izmantota finanšu sistēma, veicot šķietami ikdienišķus darījumus. Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir: 

1. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, zinot, ka līdzekļi iegūti noziedzīgi, un ja šīs darbības veiktas ar mērķi slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīgā nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības. 
2. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.
3. Citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju var iedalīt trīs pamata stadijās:

• izvietošana (placement), kad noziedzīgi iegūti līdzekļi (piemēram, skaidra nauda vai tās ekvivalents) tiek iepludināti likumīgā finanšu sistēmā;
• noslāņošana (layering) jeb strukturēšana, kad noziedzīgi iegūti līdzekļi, simulējot dažādus darījumus, tiek pārvietoti un strukturēti ar mērķi tos attālināt no sākotnējā izcelsmes avota, radot priekšstatu par veiktiem likumiskiem darījumiem; 
• integrācija (integration), kad noziedzīgi iegūti līdzekļi līdzekļi tiek integrēti likumīgā finanšu sistēmā un talāk, kā šķietami likumīgi, izmantoti dažādiem mērķiem (piemēram, skaidras naudas izņemšanai, īpašumu iegādei, dažādiem pirkumiem).

Lai rastos pamatotas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, var tikt identificētas visas stadijas vai tikai kāda no tām. Piemēram, var tikt identificēta tikai integrācijas stadija, kad noziedzīga nodarījuma izdarītājs no noziedzīgā ceļā gūtajiem līdzekļiem iegādājas automašīnu. Vai, piemēram, ārvalstīs izdarīta noziedzīga nodarījuma gadījumā Lavijā var tikt identificēta tikai noslāņošanās stadija - līdzekļi tiek pārvietoti, izmantojot Latvijas kredītiestāžu kontus. 

Saskaņā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumu, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju var veikt gan persona, kura pati izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un turpina veikt šo līdzekļu legalizāciju (pašlegalizācija), gan arī persona, kura veic tādu līdzekļu legalizāciju, ko noziedzīgā nodarījuma rezultātā ir ieguvusi cita persona (trešās personas legalizācija), kā arī persona, kura veic tā saukto profesionālo legalizāciju. 
 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršana

Personas, kuras īsteno noziedzīgas darbības, meklē dažādus veidus, kā izmantot pasaules finanšu tirgus, lai gūtu finansiālu labumu no noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem. Finanšu sistēmu globalizācija, brīva kapitāla plūsma un tehnoloģiju attīstība atvieglo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un vienlaikus rada sarežģītākas atbildīgo iestāžu iespējas izsekot veiktajām legalizācijas shēmām un saukt pie atbildības noziedzīgā nodarījumā iesaistītās personas. 

Lai novērstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, katra valsts gan atsevišķi, gan kopā Eiropas un pasaules līmenī izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas sistēmas, kuras ietver gan finanšu izlūkošanu, gan noziedzīgo nodarījumu izmeklēšanu, atbildīgo personu tiesāšanu, līdzekļu un/vai mantas un citu vērtību iesaldēšanu uz laiku, līdzekļu/mantas un citu vērtību arestu un konfiskāciju atbilstoši tiesas nolemtajam. 

Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apmēri

Nav precīzu aprēķinu par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas apmēriem pasaulē, tomēr pēc vispiesardzīgāko ekspertu lēstā noziedzīgi iegūtu līdzekļu īpatsvars ir 2% - 5% no pasaules gada iekšzemes kopprodukta, un lielākā daļa aktīvu legalizēta, izmantojot finanšu sektoru. Pētījumi liecina par augšupejošu tendenci noziedzīgas izcelsmes kapitāla iepludināšanai OECD valstu finanšu sistēmā ar vidējo īpatsvaru 2% apmērā no iekšzemes kopprrodukta gadā, un sasniedzot 3,5% līdz 4% atsevišķās valstīs. Ievērojot aplēsi, ka OECD valstu finanšu sistēmā ik gadu tiek iepludināti noziedzīgi iegūti līdzekļi 2% - 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta gadā, un Latvijas iekšzemes kopprodukts ir 25 miljardu eiro apmērā, var pieņemt, ka kopējais Latvijas ekonomikā iepludinātais noziedzīgi iegūtu līdzekļu apmērs ir aptuveni 0,5 -1 miljardi eiro.