Sadarbības koordinācija

Viens no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (Novēršanas likums) noteiktajiem[1] Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) pienākumiem ir koordinēt sadarbību starp FID, operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, Valsts ieņēmumu dienestu (iesaistītās institūcijas), kā arī Novēršanas likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām (UKI). Saskaņā ar Novēršanas likuma 55. pantu sadarbību koordinē, sasaucot sadarbības koordinācijas grupu (SKG).

Sadarbības mērķis ir veicināt informācijas apriti un sadarbību starp FID, iesaistītām institūcijām, Novēršanas likuma subjektiem un UKI, lai izbeigtu darījuma attiecības ar klientu, sniegtu ziņojumu par aizdomīgu darījumu, pieprasītu informāciju saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem vai sagatavotos citu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, tajā skaitā operatīvi un preventīvi risinātu jautājumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) novēršanu un apkarošanu.

SKG darbības uzdevumi ir:

• veicināt koordinētu vispusēju sadarbību un informācijas apmaiņu starp FID, iesaistītajām institūcijām un Novēršanas likuma subjektiem;
• nodrošināt atgriezenisko saiti iesaistītajām institūcijām un Novēršanas likuma subjektiem;
• nodrošināt NILLTPF noziegumu novēršanu;
• sniegt atbalstu iesaistītajām institūcijām un Novēršanas likuma subjektiem NILLTPF noziegumu konstatēšanā un atklāšanā;
• stiprināt iesaistīto institūciju un Novēršanas likuma subjektu izpratni par pretdarbības NILLTPF starpinstitucionālo raksturu;
• mazināt Latvijas ievainojamību NILLTPF jomā;
• stiprināt FID kā Latvijā vadošās iestādes pozīcijas NILLTPF novēršanā.

FID sasauc SKG sanāksmi pēc savas iniciatīvas vai pamatojoties uz iesaistītās institūcijas ierosinājumu saskaņā ar Novēršanas likuma 55. panta otrās daļas noteikumiem, vai arī pēc motivēta Novēršanas likuma subjekta vai UKI lūguma, izvērtējot SKG sanāksmes sasaukšanas nepieciešamību un pamatotību.

SKG ietvaros var:

1. apspriest konkrētas operacionālas lietas, proti, lietas, kurās notiek pārbaudes vai izmeklēšana – SKG dalībnieki  apmainās ar informāciju, kas attiecas uz NILLTPF, šo darbību mēģinājumiem vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu vai aizdomīgu darījumu.
2. sniegt FID atgriezenisko saiti Novēršanas likuma subjektiem un/vai to UKI par līdzšinējo sadarbību un nepieciešamajiem pilnveidojumiem un prioritātēm.
3. sniegt operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai FID atgriezenisko saiti par līdzšinējo sadarbību, kā arī vienoties par tās uzlabošanas veidiem.
4. pārrunāt citus aktuālos jautājumus, tai skaitā sadarbības jautājumus, jaunas NILLTPF tipoloģijas, izstrādātos metodiskos materiālus un stratēģiskos pētījumus.
5. izveidot specializētas darba grupas konkrētu jautājumu izskatīšanai vai metodisku materiālu izstrādei.

Ziņu sniegšana FID, apmainoties ar informāciju SKG ietvaros, nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, tāpēc Novēršanas likuma subjektam, tā vadībai un darbiniekiem neiestājas juridiskā un/vai civiltiesiskā atbildība. Informācijas apmaiņa SKG ietvaros neietekmē Novēršanas likuma subjekta pienākumu nekavējoties ziņot FID par katru aizdomīgu darījumu.

Kopš 2018. gada SKG sanāksmes notiek regulāri un SKG ir apliecinājusi sevi kā efektīvu, uzticamu un pievienoto vērtību radošu starpinstitūciju sadarbības platformu.

SKG ietvaros specializētās darba grupas izstrādāja dokumentus “Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze” un “Pret Krieviju noteikto sankciju apiešanas indikatori”, kuri ir pieejami sadaļā “Vadlīnijas, tipoloģijas, rīki”.

^[1] Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 51. panta pirmās daļas 17. punkts

Sadarbības koordinācijas grupas darbības nolikums

Sadarbības koordinācijas shēma