Biežāk uzdotie jautājumi

Par Likuma subjektiem ir uzskatāmas personas, kas uzskaitītas Likuma 3. pantā:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu

iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības

nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma

dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) nekustamā īpašuma darījumu starpnieki;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas fiziskās vai juridiskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka;

12) maksātnespējas procesa administratori.

Par aizdomīgu darījumu ir uzskatāms darījums vai darbība, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi varētu būt iegūti noziedzīgi vai arī saistīti ar terorisma vai proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

Saskaņā ar normatīvajiem aktiem Likuma subjekti ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem iesniedz elektroniski, izmantojot goAML sistēmu, kas pieejama tīmekļvietnē https://goaml.fid.gov.lv.

goAML sistēmā reģistrētajiem lietotājiem ir pieejama tīmekļa daļa, kas nodrošina ziņojumu iesniegšanu divos veidos:

1) augšupielādējot iepriekš sagatavotu XML datni vai

2) aizpildot tīmekļvietnes laukus.

Persona, kas nav Likuma subjekts, ziņojumu Finanšu izlūkošanas dienestam var iesniegt:

1. reģistrējoties goAML sistēmā kā iniciatīvas ziņotājs,
2. kā iesniegumu rakstveidā,
3. izmantojot vienotajā valsts un pašvaldību pakalpojumu portālā Latvija.lv pieejamās tiešsaistes formas.

Uzsverams, ka, iesniedzot ziņojumu par aizdomīgu darījumu Likuma izpratnē, normatīvie akti aizliedz Finanšu izlūkošanas dienestam izpaust ziņotāja identitāti.

Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē ir publicētas vadlīnijas “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas”, kas var sniegt atbalstu ziņojuma par aizdomīgu darījumu iesniegšanā.

Ja Jums rodas jautājumi par goAML sistēmas lietošanu un reģistrēšanos, aicinām rakstīt e-pastu uz info.goaml@fid.gov.lv.

Nē, Likuma normas paredz stingrus informācijas aizsardzības nosacījumus un personai, kas iesniegusi informāciju par aizdomīgu darījumu kā iniciatīvais ziņotājs, nav tiesību saņemt informāciju par ziņojuma analīzes rezultātiem. Likuma normas specifiski nosaka atļauju Finanšu izlūkošanas dienestam izpaust informāciju, kas saistīta ar ziņojumiem, kā arī personas, kam tā sniedzama.

Finanšu izlūkošanas dienests visu iegūto informāciju analīzes rezultātā un gadījumā, ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma vai proliferācijas finansēšanu, sniedz izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.

Ja kādu apstākļu dēļ pārskaitījumā sūtītāja vai saņēmēja puse satur nepilnīgu informāciju, jāizvēlas darījuma veids 108 – Pārskaitījums (ar nepilniem datiem), kura kopējais nosacījums ir, ka vienai pusei (attiecīgi “No” vai “Uz”) jābūt aizpildītai precīzi, bet otrā pusē var tikt norādīti zināmie dati atkarībā no situācijas – tikai konta numurs vai tikai saņēmējs, un pārējā, neprecīzā informācija jānorāda komentāru sadaļā.

Jā, ziņojumā ir jāiekļauj arī nenotikušie darījumi. Ja naudas līdzekļi nav nonākuši pie paredzētā adresāta un starpposmā jau tiek atgriezti sūtītājam, darījumā nepieciešams izvēlēties darījuma statusu “Cits” un sadaļā “Papildus komentāri par darījumu” jānorāda, ka maksājums ir atgriezts/nenoticis. Šādos gadījumos tiek iesniegts viens darījums ar aizpildītu komentāru lauku.

DUMMY ir darījuma veids, kuru izmanto, ja ziņojumā papildus transakcijām ir nepieciešams pievienot ziņojumam vēl kādu saistītu konta numuru vai juridisku/fizisku personu, kas nav tieši iesaistīta darījumos, bet ir saistīta ar aprakstā minētajām aizdomām (piemēram, ziņojumā par fiziskas personas aizdomīgiem darījumiem, kur fiziska persona ir patiesais labuma guvējs (PLG) vairākos uzņēmumos, kas nefigurē aizdomīgajos darījumos, bet, iespējams, ir saistīti ar noziedzīgu nodarījumu, šos uzņēmumus ziņojumā var ievadīt kā DUMMY).

Ja veikts naudas līdzekļu pārskaitījums uz kontu vai no konta un naudas līdzekļi vēlāk tiek atgriezti, sistēmā ir jāievada abi darījumi – gan veiktais, gan atgrieztais.

Notikušajam darījumam jānorāda transakcijas statuss “veikts”, bet atgrieztajam maksājumam – “cits”, savukārt laukā “Papildu komentāri par darījumu” – jānorāda “Atgriezts maksājums”.

Ja naudas līdzekļi nav izmaksāti no konta vai ieskaitīti kontā, bet ir palikuši bankas kontā/starpkontā, vai arī Likuma subjekts līdzekļus uz izpētes laiku ir aizturējis un pēc tam atgriezis naudas līdzekļus kontā, jāziņo tikai par vienu darījumu, norādot statusu “Cits” un laukā “Papildu komentāri par darījumu” jānorāda – “Nenoticis maksājums” vai “Atgriezts maksājums”.

Reģistrēties un lietot goAML sistēmu nepieciešams visiem Likuma subjektiem, lai iesniegtu Finanšu izlūkošanas dienestam ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un/vai sliekšņa deklarācijas.

Ja neesat Likuma subjekts un vēlaties iesniegt ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ir iespēja reģistrēties goAML sistēmā kā iniciatīvam ziņotājam.

Ja Jums rodas jautājumi par goAML sistēmas lietošanu un reģistrēšanos, aicinām rakstīt e-pastu uz info.goaml@fid.gov.lv.

goAML sistēma ir valsts informācijas sistēma, kas izstrādāta Finanšu izlūkošanas dienesta funkciju veikšanai un ir ērts rīks informācijas izsekojamībai un apmaiņai starp Finanšu izlūkošanas dienestu, Likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles institūcijām un tiesībaizsardzības institūcijām. Informācijas apmaiņu ar Likuma subjektiem Finanšu izlūkošanas dienests veic goAML sistēmā, pamatojoties uz Likuma un Ministru kabineta 2021. gada 17. augusta noteikumu Nr. 550 “Noteikumi par aizdomīgu darījumu ziņojumu un sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu” tiesību normām.

Pieslēgšanās goAML sistēmai (vietne: https://goaml.fid.gov.lv) var būt divējāda:

1. izmantojot vienoto valsts un pašvaldību pakalpojumu portālu Latvija.lv vai
2. divfaktoru autentifikāciju – e-pastu un mobilo tālruni, uz kuru tiek saņemta SMS.

Pārstāvot juridisko personu, kurai izveidots konts goAML vidē, pieslēgšanās veids nemainās – tās pārstāvis (fiziska persona) var izmantot gan vienotā valsts un pašvaldību pakalpojumu portāla Latvija.lv piedāvātos autorizācijas veidus, gan pieslēgties, izmantojot e-pastu un mobilo tālruni.

Taču ir nosacījums, kas jāņem vērā – pirms pieslēgšanās jābūt reģistrētam goAML pieslēgšanās vietnē – Finanšu izlūkošanas dienesta Autentifikācijas portālā.

Ja Jums rodas jautājumi par goAML sistēmas lietošanu un reģistrēšanos, aicinām rakstīt e-pastu uz info.goaml@fid.gov.lv.

Šobrīd goAML kontiem var piekļūt, izmantojot Finanšu izlūkošanas dienesta Autentifikācijas portālu, ko var uzskatīt par jauno pieslēgšanās metodi goAML sistēmai.

Katram Likuma subjektam jāreģistrējas Autentifikācijas portālā un jāpiesaka goAML konta izveide.

Plašāka informācija par reģistrāciju un kontu sasaisti ir lasāma šeit.

Ja problēmu neizdodas atrisināt pašu spēkiem, aicinām rakstīt e-pastu uz info.goAML@fid.gov.lv.

Ja lietotājs nevar atbloķēt goAML kontu, par to jāraksta uz goAML atbalsta e‑pastu: info.goAML@fid.gov.lv.

Finanšu izlūkošanas dienesta pusē tiks veikta izpēte par konta bloķēšanas iemesliem un konts tiks atbloķēts.

Tehnisku problēmu gadījumā  aicinām rakstīt e-pastu uz info.goAML@fid.gov.lv. Lūdzam pēc iespējas konkrētāk aprakstīt problēmu, ja iespējams, pievienojot arī ekrānšāviņu, aizklājot sensitīva rakstura informāciju.

Ja ziņojumu jau esat uzsākuši veidot goAML sistēmā vai tas ir melnrakstu sadaļā, lūdzam minēt arī ziņojuma numuru, kas redzams loga augšējā zonā, piemēram, 105679-0-0.

SKG – Finanšu izlūkošanas dienesta Sadarbības koordinācijas grupa.

Finanšu izlūkošanas dienesta SKG ir Likuma 55. panta otrajā daļā noteikta starpinstitucionāla sadarbības platforma, kuras darbību koordinē Finanšu izlūkošanas dienests.

SKG darbības mērķis ir veicināt informācijas apriti un sadarbību starp Finanšu izlūkošanas dienestu, operatīvās darbības subjektiem, izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, Valsts ieņēmumu dienestu, Likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām, sniegtu ziņojumu par aizdomīgu darījumu, pieprasītu informāciju saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem vai sagatavotos citu normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai, tajā skaitā operatīvi un preventīvi risinātu jautājumus, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu un apkarošanu.

Sadarbības koordinācijas grupas nolikums skatāms šeit.

Sliekšņa deklarācijas sniedz Likuma subjekti, kas uzskaitīti Ministru kabineta noteikumu 14. punktā:

1. Attiecībā uz Likuma subjektiem, kas sniedz maksājumu pakalpojumus Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē, kuri saistīti ar skaidras naudas darījumiem vai pārrobežu maksājumiem.

1.1. Klients veic skaidras naudas darījumu, kura apmērs ir ekvivalents 7000 euro vai vairāk, izņemot gadījumu, ja inkasācijas pakalpojuma ietvaros skaidra nauda tiek ieskaitīta vai izņemta no pakalpojuma sniedzēja klienta konta kredītiestādē vai finanšu iestādē.

1.2. Klients nosūta vai saņem pārrobežu maksājumu, kura apmērs ir ekvivalents 500 000 euro vai vairāk.

2. Attiecībā uz apdrošināšanas komersantiem un starpniekiem, ciktāl tie veic vai sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, – izmaksātās apdrošināšanas atlīdzības vai atpirkumu summa ir ekvivalenta 100 000 euro vai vairāk.

3. Attiecībā uz privātajiem pensiju fondiem – izmaksātā papildpensijas kapitāla summa ir ekvivalenta 100 000 euro vai vairāk.

4. Attiecībā uz kapitālsabiedrībām un kredītiestādēm, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, – darījums, kurā klients pērk vai pārdod ārvalstu valūtu skaidrā naudā, ja tā apmērs ir ekvivalents 5000 euro vai vairāk.

5. Attiecībā uz izložu un azartspēļu organizētājiem – darījums, kura apmērs ir ekvivalents 2000 euro vai vairāk un kurā klientam izmaksā laimestu vai veic norēķinus ar klientu, kā arī ja klients pērk, pārdod vai maina spēles dalības līdzekļus vai šajā nolūkā maina valūtu, papildina interaktīvo azartspēļu un interaktīvo izložu kontu vai no tā izņem līdzekļus apmērā, kas ir ekvivalents 2000 euro vai vairāk.

6. Attiecībā uz personām, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, – darījuma apmērs ir ekvivalents 50 000 euro vai vairāk.

7. Attiecībā uz zvērinātiem notāriem – mantinieks, iesniedzot mantojamās mantas sarakstu ar mantas novērtējumu, mantojuma masas sastāvā ir norādījis nereģistrējamu kustamu mantu (tai skaitā skaidru naudu), kuras novērtējums pārsniedz 15 000 euro.

Saskaņā ar Likuma 32.2 panta sesto daļu klients skaidrojumu par iesaldēto līdzekļu izcelsmes likumību iesniedz Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, kas to nekavējoties nodod Finanšu izlūkošanas dienestam.

Uzsverams, ka ne Likums, ne Kriminālprocesa likums nenosaka Finanšu izlūkošanas dienestam tiesības pieņemt paskaidrojumus vai citus materiālus.

Finanšu izlūkošanas dienests nav izmeklēšanas iestāde kriminālprocesā un neveic Kriminālprocesa likumā noteiktās darbības, tostarp, nelemj par kriminālprocesa uzsākšanu.

Ievērojot minēto, Finanšu izlūkošanas dienests aicina ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu vērsties izmeklēšanas iestādē. Saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 369. panta pirmo daļu kriminālprocesa uzsākšanas iemesls ir tādu ziņu iesniegšana izmeklēšanas iestādei, prokuratūrai vai tiesai, kas norāda uz iespējama noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Rakstisku iesniegumu ar lūgumu uzsākt kriminālprocesu par krāpšanu var iesniegt Valsts policijā atbilstoši Valsts policijas tīmekļvietnē norādītajai informācijai, kādā veidā iesniedzams rakstisks iesniegums ar lūgumu uzsākt izmeklēšanu.

Likums nosaka šā Likuma subjektiem pienākumu veikt klienta izpēti atbilstoši veiktajam risku novērtējumam un izveidotai iekšējās kontroles sistēmai Likumā norādītajos gadījumos.

Ja Likuma subjekts nespēj veikt šajā likumā noteiktos klienta izpētes pasākumus, Likuma subjekts neuzsāk darījuma attiecības, tai skaitā neatver kontu, nekavējoties izbeidz darījuma attiecības un neveic gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu.

Savukārt personām, kas nav Likuma subjekti, lemšana par sadarbību ir privāttiesisks jautājums.

Ja rodas jautājumi, kas attiecas uz starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju izpildi – aicinām apmeklēt Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietni, kas veltīta sankciju izpildes jautājumiem.

Informācija un rokasgrāmatas, kas saistītas ar ziņošanas sistēmu goAML, pieejamas Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē.

Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē ir publicēti vairāki materiāli, kas, cita starpā, saistīti arī ar konkrētiem noziedzīgajiem nodarījumiem, to skaitā:

• “Ziņojumu sniegšana par aizdomīgiem darījumiem un atturēšanās no darījumu veikšanas”
• Metodoloģiskais materiāls “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijas un pazīmes”
• Koruptīvu noziedzīgu nodarījumu indikatori un gadījumu analīze
• Metodiskais materiāls “Sektorālo un mērķēto finanšu sankciju apiešanas indikatori”
• Metodoloģiskais materiāls “Terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vadlīnijas”
• Stratēģiskās analīzes pētījums “Tirdzniecības darījumu izmantošana noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā”
• “Nekustamo īpašumu un būvniecības sektora noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku novērtējums”

Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātās vadlīnijas, tipoloģijas un pētījumi pieejami šeit.

NRA – Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) risku novērtējums.

Tas ir starpinstitucionāls dokuments, ko periodiski izstrādā Finanšu izlūkošanas dienests, un tas kalpo par pamatu finanšu noziegumu apkarošanas politikas attīstīšanai, kā arī palīdz noteikt turpmākās prioritārās darbības NILLTPF novēršanai un apkarošanai.

Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātie NILLTPF risku novērtējumi ir pieejami Finanšu izlūkošanas dienesta tīmekļvietnē.