Augsta riska valstis
Augsta riska trešās valstis un paaugstināta riska jurisdikcijas
Latvijas finanšu iestādēm un citiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjektiem, izstrādājot iekšējās kontroles sistēmas un veicot klientu izpēti, cita starpā, ir jāņem vērā arī ģeogrāfiskie riski. Ģeogrāfisko risku novērtējums ir būtisks faktors, lai aizsargātu ne tikai vietējo, bet arī starptautisko finanšu sistēmu no būtiskiem riskiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (turpmāk – NILL), terorisma un proliferācijas finansēšanu (turpmāk – TF/PF), kas raksturīgi identificētajām valstīm un teritorijām.
Latvija kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts ievēro ES un citu starptautisko organizāciju noteiktās rekomendācijas cīņai ar NILL/TF/PF.
Ja valstu NILL/TF/PF novēršanas sistēmās tiek konstatēti nozīmīgi trūkumi un tās nespēj vai nevēlas novērst identificētos trūkumus, sakārtojot finanšu, uzraudzības un tiesībaizsardzības sistēmu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, tās tiek iekļautas augsta riska vai pastiprinātas uzraudzības valstu sarakstā, ar ko finansiāla sadarbība ir apgrūtināta, nav ieteicama vai pat aizliegta.
Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID) regulāri apkopo informāciju par augsta riska valstīm un par to informē ziņotājas struktūras. Apkopoto informāciju izvērtē, veicot pētījumus, pārskatot tipoloģijas, kā arī veicot detalizētu Nacionālo NILL/TF/PF risku novērtēšanas ziņojuma par 2020. – 2022. gada (turpmāk – NRA2023 ) analīzi.
NRA2023 ir izmantoti vairāki augsta riska valstu saraksti[1], atkarībā no to izmantošanas mērķa, kur pielikumā Nr. 3 ir norādīti pieci valstu saraksti, kas strukturēti atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem, Eiropas Komisijas un FATF definētajiem sarakstiem.
Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz šādām valstīm tiek lietoti jēdzieni "augsta riska trešā valsts" vai "paaugstināta riska jurisdikcija". Atbilstoši Novēršanas likuma 1. panta 12.1 punktam augsta riska trešās valstis ir valstis vai teritorijas, kurās pēc starptautisko organizāciju vērtējuma nav efektīvas NILL/TF/PF novēršanas sistēmas, tai skaitā, valstis vai teritorijas, kas rada būtiskus draudus ES finanšu sistēmai.
Augsta riska trešās valstis ir iekļautas:
-
Eiropas Komisijas veidotajā sarakstā ar trešajām valstīm, kas nepietiekami cīnās ar NILL un TF;
-
Finanšu darījumu darba grupas noteiktajos augsta riska (FATF High-risk jurisdictions) un pastiprinātas uzraudzības (FATF Jurisdictions under Increased Monitoring) valstu un jurisdikciju sarakstos.
Savukārt Novēršanas likuma 11.1 panta trešās daļas 2. punktā sniegts paaugstināta riska jurisdikcijas skaidrojums:
a) augsta riska trešā valsts,
b) valsts vai teritorija, kurā pastāv augsts korupcijas risks,
c) valsts vai teritorija, kurā ir augsts tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi,
d) valsts un teritorija, pret kuru ANO, ASV vai ES ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus,
e) valsts vai teritorija, kura sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuras teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, sarakstos iekļautas teroristu organizācijas,
f) valsts vai teritorija, kura ir atteikusies sadarboties ar starptautiskajām organizācijām NILL/TF/PF novēršanas jomā.
-
Eiropas Komisijas veidotais saraksts ar trešajām valstīm, kas nepietiekami cīnās ar NILL un TF;
-
Finanšu darījumu darba grupas noteiktie augsta riska (FATF High-risk jurisdictions) un pastiprinātas uzraudzības (FATF Jurisdictions under Increased Monitoring) valstu un jurisdikciju saraksti;
-
Starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā noteiktās valstis ar augstu korupcijas rādītāju;
-
Latvijas Republikas normatīvajos aktos[1] noteiktās valstis.
[1] Ministru kabineta 07.11.2017. noteikumi Nr. 655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” un Ministru kabineta 21.06.2010. noteikumi Nr. 554 “Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi”.
[1] Nacionālais NILLTPF Risku novērtēšanas ziņojums par 2020. – 2022. gadu, 297. lpp.
Sarakstu apkopojums:
-
FATF augsta riska jurisdikciju saraksts, uz kurām attiecināms aicinājums uz rīcību rīkoties (angļu valodā)
-
FATF pastiprinātas uzraudzības jurisdikcijas (angļu valodā)
-
ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas
-
Konsolidēts to personu, grupu un vienību saraksts, uz kurām attiecas ES finansiālās sankcijas
-
ES sankciju karte (angļu valodā)
-
TF saraksts. Valstis, kurās darbojas nozīmīgas starptautiskas teroristu grupas (66. punkts)
Finanšu darījumu darba grupas augsta riska un pastiprinātai uzraudzībai pakļautās valstis un jurisdikcijas
Finanšu darījumu darba grupas vai tās reģionālās institūcijas (piemēram, Moneyval) veic valstu atbilstības novērtējumu saskaņā ar starptautiski atzītiem standartiem NILL/TF/PF novēršanas jomā.
Papildus valsts normatīvo aktu atbilstībai tiek vērtēta valsts spēja efektīvi piemērot normatīvajos aktos noteikto praktiskajā darbībā. Pēc novērtējumu rezultātiem Finanšu darījumu darba grupa ne tikai nosaka valstis un jurisdikcijas ar stratēģiskiem trūkumiem NILL/TF/PF novēršanas sistēmās, bet arī aktīvi sadarbojas ar valstīm, lai palīdzētu tām novērst identificētos trūkumus un mazinātu riskus starptautiskajai finanšu sistēmai.
Finanšu darījumu darba grupa ir izveidojusi un uztur divus sarakstus:
Eiropas Komisijas augsta riska trešo valstu saraksts
Eiropas Komisija 2022. gada 7. janvārī pieņēma regulu ar augsta riska trešajām valstīm, kas nepietiekami cīnās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.
-
Informācija par Eiropas Savienības politiku attiecībā uz augsta riska trešajām valstīm (angļu valodā)
-
ES saraksts ar jurisdikcijām, kas nesadarbojas nodokļu jomā.
-
Informācija par ES politiku attiecībā uz augsta riska trešām valstīm (angļu valodā)
Augsta riska valstu vai teritoriju saraksts saistībā ar TF/PF un sankciju pārkāpumu riskiem
Sankciju risku pārvaldīšanai, nolūkā nepieļaut sankciju pārkāpšanu, PF/TF, ir būtiski identificēt un novērtēt ģeogrāfiskos riskus, kas saistīti ar teritoriju vai valsti, pret kuru noteiktas sankcijas. Valstis un teritorijas, pret kurām noteiktas sankcijas, vērtējamas kā ar paaugstinātu sankciju risku.
Informācija par ES sankcijām un sankcijām, ko ES pieņēmusi pret konkrētām valstīm un tematiskajiem sankciju režīmiem, ir atrodama ES sankciju kartē, kur iespējams meklēt pēc konkrētas valsts vai teritorijas.
Pašlaik ir spēkā ir vairāk nekā 10 ANO sankciju režīmi, kuru mērķis ir atbalstīt konfliktu politisko atrisināšanu, kā arī apkarot TF/PF. Kopumā ES ir ieviesti vairāk nekā 40 dažādi sankciju režīmi, tostarp režīmi, ko ES ir pārņēmusi no ANO[1]. Visi ES izdotie tiesību akti, tostarp sankciju regulas, ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un pieejami ES oficiālajā tīmekļa vietnē. Informācija par ANO sankciju sarakstiem ir pieejama ANO sankciju meklētājprogrammā.
Jāņem vērā, ka izplatīta tipoloģija sankciju apiešanā ir izmantot sankcijām pakļautu valstu vai teritoriju kaimiņvalstis un citas valsts, kuras nenosaka sankcijas pret attiecīgo valsti vai kuras nav ieviesušas efektīvu sistēmu sankciju izpildes nodrošināšanai. Tāpēc arī valstis, par kurām ir pieejama informācija, ka tās tiek izmantotas sankciju apiešanā, ir valstis ar paaugstinātu sankciju risku. Informācija par valstīm, kuras tiek izmantotas, lai apiet pret Krieviju un Baltkrieviju noteiktās sankcijas, tostarp, pieejama FID metodoloģiskajā materiālā “Sektorālo un mērķēto finanšu sankciju apiešanas indikatori (2024)” (2.7. – 2.12. punkti, 3.29. punkts). Jāņem vērā, ka sankciju apiešanas metodes mainās un ar vien jaunas valstis var tikt izmantotas, lai apietu sankcijas.
ANO, ES un atsevišķu valstu individuāli noteiktās sankcijas cīņā pret TF visbiežāk tiek noteiktas mērķētu finanšu sankciju formā, tādejādi paredzot teroristu organizāciju un ar terorismu saistītu personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un nosakot aizliegumu darīt šādām personām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. ANO Drošības Padome ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kas paredz finanšu līdzekļu iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus un ieroču embargo personām un organizācijām, kuras ir saistītas ar terorismu, piemēram, Al- Qaeda un Daesh (ISIS). Informācija par valstīm, kurās darbojas nozīmīgas starptautiskas teroristu grupas, tostarp, pieejama FID metodoloģiskajā materiālā “Terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vadlīnijas” (66. punkts).
Saistībā ar PF Ziemeļkoreja ir pakļauta ES un ANO sankcijām, savukārt Irāna ir pakļauta tikai ES sankcijām.[2] Sankciju režīmi ietver gan mērķētas finanšu sankcijas, gan sektorālās sankcijas, kas aizliedz noteiktu preču, pakalpojumu importu, eksportu un paredz citus ierobežojumus.
Pašlaik ir spēkā 15 ANO sankciju režīmi, kuru mērķis ir atbalstīt konfliktu politisko atrisināšanu, apkarojot TF/PF. Kopumā ES ir ieviesti vairāk nekā 40 dažādi sankciju režīmi, tostarp režīmi, ko ES ir pieņēmusi no ANO[1].. Visi ES izdotie tiesību akti, tostarp sankciju regulas, ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un pieejami ES oficiālajā tīmekļa vietnē. Informācija par ANO sankciju sarakstiem ir pieejama ANO sankciju meklētājprogrammā.
ANO, ES un atsevišķu valstu individuāli noteiktās sankcijas cīņā pret TF visbiežāk tiek noteiktas mērķētu finanšu sankciju formā, tādejādi paredzot teroristu organizāciju un ar terorismu saistītu personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un nosakot aizliegumu darīt šādām personām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. ANO Drošības Padome ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kas paredz finanšu līdzekļu iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus un ieroču embargo personām un organizācijām, kuras ir saistītas ar terorismu, piemēram, Al- Qaeda un Daesh (ISIS).
Saistībā ar PF Ziemeļkoreja ir pakļauta ES un ANO sankcijām, savukārt Irāna ir pakļauta tikai ES sankcijām.[2] Sankciju režīmi ietver gan mērķētas finanšu sankcijas, gan sektorālās sankcijas, kas aizliedz noteiktu preču, pakalpojumu importu, eksportu un paredz citus ierobežojumus.
Vienlaikus jāņem vērā, ka valstis un personas, uz kurām attiecas sankcijas, veic nelikumīgas darbības, lai izvairītos no sankcijām, t. i., apietu sankcijas. Piemēram, darījumos iesaistītas citās jurisdikcijās reģistrētas juridiskas personas , juridisko personu patiesie labuma guvēji, preču gala saņēmēji tiek slēpti, izmantojot juridiskas personas, kurām piemīt čaulas veidojumu pazīmes, preču piegādes maršruts tiek mākslīgi paplašināts utt.
Lai NILL/TF/PF novēršanas likuma subjektiem un citiem palīdzētu izprast un identificēt TF/PF riskus, FID sadarbībā ar Valsts drošības dienestu ir izstrādājusi “Terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vadlīnijas”.
Sankciju risku pārvaldībai, tostarp sankciju apiešanas vai apiešanas mēģinājuma atklāšanai, FID rekomendē izmantot metodoloģisko materiālu “Sektorālo un mērķēto finanšu sankciju apiešanas indikatori".
Papildus FID norāda, ka aktuālā informācija par starptautisko un Latvijas nacionālo sankciju izpildi ir pieejama FID tīmekļa vietnē: https://sankcijas.fid.gov.lv/
[2] ANO sankcijas pret Irānu atceltas, ievērojot Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (Joint Comprehensive Plan of Action), skatīt: 2017. gada 30. augusta Padomes regulu (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007.