Augsta riska valstis

Augsta riska trešās valstis un paaugstināta riska jurisdikcijas

 

Latvijas finanšu iestādēm un citiem Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma (turpmāk – Novēršanas likums) subjektiem, izstrādājot iekšējās kontroles sistēmas un veicot klientu izpēti, cita starpā, ir jāņem vērā arī ģeogrāfiskie riski. Ģeogrāfisko risku novērtējums ir būtisks faktors, lai aizsargātu ne tikai vietējo, bet arī starptautisko finanšu sistēmu no būtiskiem riskiem saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju (turpmāk – NILL), terorisma un proliferācijas finansēšanu (turpmāk – TF/PF), kas raksturīgi identificētajām valstīm un teritorijām. 

Latvija kā Eiropas Savienības (turpmāk – ES) dalībvalsts ievēro ES un citu starptautisko organizāciju noteiktās rekomendācijas cīņai ar NILL/TF/PF.

Ja valstu NILL/TF/PF novēršanas sistēmās tiek konstatēti nozīmīgi trūkumi un tās nespēj vai nevēlas novērst identificētos trūkumus, sakārtojot finanšu, uzraudzības un tiesībaizsardzības sistēmu atbilstoši starptautiskajiem standartiem, tās tiek iekļautas augsta riska vai pastiprinātas uzraudzības valstu sarakstā, ar ko finansiāla sadarbība ir apgrūtināta, nav ieteicama vai pat aizliegta. 
Finanšu izlūkošanas dienests (turpmāk – FID) regulāri vāc informāciju par augsta riska valstīm un par to informē ziņotājas struktūras. Apkopoto informāciju novērtē, veicot pētījumus, pārskatot tipoloģijas, kā arī veicot detalizētu NRA analīze.

Latvijas normatīvajos aktos attiecībā uz šādām valstīm tiek lietoti jēdzieni "augsta riska trešā valsts" vai "paaugstināta riska jurisdikcija". Atbilstoši Novēršanas likuma 1.panta 12.1 punktam augsta riska trešās valstis ir valstis vai teritorijas, kurās pēc starptautisko organizāciju vērtējuma nav efektīvas NILL/TF/PF novēršanas sistēmas, tai skaitā valstis vai teritorijas, kas rada būtiskus draudus ES finanšu sistēmai.

Augsta riska trešās valstis ir iekļautas:

  1. Eiropas Komisijas veidotajā sarakstā ar trešajām valstīm, kas nepietiekami cīnās ar NILL un TF;

  2. Finanšu darījumu darba grupas noteiktajos augsta riska (FATF High-risk jurisdictions) un pastiprinātas uzraudzības (FATF Jurisdictions under Increased Monitoring) valstu un jurisdikciju sarakstos.

Savukārt Novēršanas likuma 11.1 panta trešās daļas 2.punktā tiek sniegts paaugstināta riska jurisdikcijas skaidrojums:

a) augsta riska trešā valsts,

b) valsts vai teritorija, kurā pastāv augsts korupcijas risks,

c) valsts vai teritorija, kurā ir augsts tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi,

d) valsts un teritorija, pret kuru ANO, ASV vai ES ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus,

e) valsts vai teritorija, kura sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuras teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, sarakstos iekļautas teroristu organizācijas,

f) valsts vai teritorija, kura ir atteikusies sadarboties ar starptautiskajām organizācijām NILL/TF/PF novēršanas jomā.


Novēršanas likuma subjektiem klientu izpētē ir jāievēro šādi “augsta riska trešo valstu” un “paaugstināta riska jurisdikciju” saraksti: 

  1. Eiropas Komisijas veidotais saraksts ar trešajām valstīm, kas nepietiekami cīnās ar NILL un TF;
  2. Finanšu darījumu darba grupas noteiktie augsta riska (FATF High-risk jurisdictions) un pastiprinātas uzraudzības (FATF Jurisdictions under Increased Monitoring) valstu un jurisdikciju saraksti;
  3. Starptautiskajā korupcijas uztveres indeksā noteiktās valstis ar augstu korupcijas rādītāju;
  4. Latvijas Republikas normatīvajos aktos[1] noteiktās valstis.

Ģeogrāfiskā riska analīzes kontekstā būtu ieteicams vērtēt arī darījumus ar tām valstīm un teritorijām, kuras ir ģeogrāfiski pietuvinātas tām valstīm kuras ir saistītas ar terorismu un/vai proliferāciju.  

 

[1] Ministru kabineta 07.11.2017. noteikumi Nr. 655 “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” un Ministru kabineta 21.06.2010. noteikumi Nr. 554 “Noteikumi par valstīm, kuru pilsoņiem, izsniedzot vīzu vai uzturēšanās atļauju, veic papildu pārbaudi”.

 

Sarakstu apkopojums:



Finanšu darījumu darba grupas augsta riska un pastiprinātai uzraudzībai pakļautās valstis un jurisdikcijas

 

Finanšu darījumu darba grupas vai tās reģionālās institūcijas (piemēram, Moneyval) veic valstu atbilstības novērtējumu starptautiski atzītiem standartiem NILL/TF/PF novēršanas jomā

40 FATF Recommendations

Papildus valsts normatīvo aktu atbilstībai tiek vērtēta valsts spēja efektīvi piemērot normatīvajos aktos noteikto praktiskajā darbībā. Pēc novērtējumu rezultātiem Finanšu darījumu darba grupa ne tikai nosaka valstis un jurisdikcijas ar stratēģiskiem trūkumiem NILL/TF/PF novēršanas sistēmās, bet arī aktīvi sadarbojas ar valstīm, lai palīdzētu tām novērst identificētos trūkumus un mazinātu riskus starptautiskajai finanšu sistēmai.

 

Finanšu darījumu darba grupa ir izveidojusi un uztur divus sarakstus:

  1. Augsta riska jurisdikciju saraksts
  2. Pastiprinātās uzraudzības saraksts 

 



Eiropas Komisijas augsta riska trešo valstu saraksts

Eiropas Komisija 2022. gada 7. janvārī pieņēma regulu ar augsta riska trešajām valstīm, kas nepietiekami cīnās ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.  

 

Augsta riska valstu vai teritoriju saraksts saistībā ar TF/PF un sankciju pārkāpumu riskiem

 

Paaugstināta riska jurisdikcijām bieži raksturīga vāja finanšu sistēmas uzraudzība, nepietiekams tiesiskais regulējums un zems sadarbības līmenis ar citām jurisdikcijām. Ja valsts vai teritorija atrodas jurisdikcijās ar paaugstināta riska sarakstiem, ievērojami palielinās TF/PF, sankciju apiešanas vai pārkāpšanas iespējamība. Veicot klienta izpēti un izveidojot iekšējās kontroles sistēmas, būtu jāņem vērā ne tikai riski, kas saistīti ar pašu klientu, bet arī tā darījumi, sadarbības partneri, preču vai pakalpojumu gala saņēmējs būtu jānovērtē to valstu vai teritoriju kontekstā, kuras robežojas vai atrodas tuvu jurisdikcijām ar paaugstinātu risku.

Sankciju risku pārvaldīšanai, nolūkā nepieļaut sankciju pārkāpšanu, PF/TF, ir būtiski identificēt un novērtēt ģeogrāfiskos riskus, kas saistīti ar teritoriju vai valsti, pret kuru noteiktas sankcijas. Valstis un teritorijas, pret kurām noteiktas sankcijas, vērtējamas kā ar paaugstinātu sankciju risku. 

Informācija par ES sankcijām un sankcijām, ko ES pieņēmusi pret konkrētām valstīm un tematiskajiem sankciju režīmiem, ir atrodama ES sankciju kartē, kur  iespējams meklēt pēc konkrētas valsts vai teritorijas.

Pašlaik ir spēkā 15 ANO sankciju režīmi, kuru mērķis ir atbalstīt konfliktu politisko atrisināšanu, apkarojot TF/PF. Kopumā ES ir ieviesti vairāk nekā 40 dažādi sankciju režīmi, tostarp režīmi, ko ES ir pieņēmusi no ANO[1].. Visi ES izdotie tiesību akti, tostarp sankciju regulas, ir publicēti ES Oficiālajā Vēstnesī un pieejami ES oficiālajā tīmekļa vietnē. Informācija par ANO sankciju sarakstiem ir pieejama ANO sankciju meklētājprogrammā.

ANO, ES un atsevišķu valstu individuāli noteiktās sankcijas cīņā pret TF visbiežāk tiek noteiktas mērķētu finanšu sankciju formā, tādejādi paredzot teroristu organizāciju un ar terorismu saistītu personu līdzekļu un saimniecisko resursu iesaldēšanu un nosakot aizliegumu darīt šādām personām pieejamus līdzekļus un saimnieciskos resursus. ANO Drošības Padome ir pieņēmusi vairākas rezolūcijas, kas paredz finanšu līdzekļu iesaldēšanu, ceļošanas aizliegumus un ieroču embargo personām un organizācijām, kuras ir saistītas ar terorismu, piemēram, Al- Qaeda un Daesh (ISIS).

Saistībā ar PF Ziemeļkoreja ir pakļauta ES un ANO sankcijām, savukārt Irāna ir pakļauta tikai ES sankcijām.[2] Sankciju režīmi ietver gan mērķētas finanšu sankcijas, gan sektorālās sankcijas, kas aizliedz noteiktu preču, pakalpojumu importu, eksportu un citus ierobežojumus.

2017. gada 1. augustā tika pieņemti Ministru kabineta 2017. gada 25. jūlija noteikumi Nr. 419 “noteikumi par valsts sankciju piemērošanu attiecībā uz Korejas Tautas Demokrātiskās Republikas īstenoto kodolprogrammu un politisko režīmu”, tādējādi nosakot Latvijas Republikas valsts sankcijas pret personām, kuras palīdz Ziemeļkorejai tās kodolprogrammas izstrādē.

Detalizēta informācija par personām, pret kurām noteiktas valsts sankcijas, ir pieejama Ministru kabineta rīkojumā Nr. 390 un Ministru kabineta rīkojumā Nr. 137.

Ņemot vērā, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2016. gada 8. marta noteikumiem nr. 138 Latvijas Republika atzīst ES dalībvalstu un NATO dalībvalstu sastādītos to personu sarakstus, kuras tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, nodošanā, lietošanā vai izplatīšanā, pārbaudes jāveic arī minētajos sarakstos. Šeit ir pieejama informācija par ASV ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) sankcijām, un šeit par Apvienotās Karalistes sankcijām.

Vienlaikus būtu jāņem vērā, ka valstis un personas, uz kurām attiecas sankcijas, veic nelikumīgas darbības, lai izvairītos no sankcijām, t. i., apietu sankcijas. Piemēram, citās jurisdikcijās reģistrētas juridiskas personas ir iesaistītas darījumos, īpašuma beneficiāri, preču gala saņēmēji tiek slēpti, izmantojot juridiskas personas, kurām ir čaulas veidojumu īpašības, preču piegādes maršruts tiek mākslīgi paplašināts utt. Lai ziņotājām struktūrām un citiem palīdzētu izprast un identificēt TF/PF riskus, FIU sadarbībā ar Valsts drošības dienestu ir izstrādājusi “Pamatnostādnes terorisma un izplatīšanas finansēšanas novēršanai”

Sankciju risku pārvaldībai, tostarp sankciju apiešanas vai apiešanas mēģinājuma atklāšanai, FID rekomendē izmantot “Sektorālo un mērķēto finanšu sankciju apiešanas indikatori".

Turklāt FID norāda, ka pašreizējā informācija par starptautisko un valsts sankciju īstenošanu ir pieejama FID tīmekļa vietnē: https://sankcijas.fid.gov.lv/

 

[2] ANO sankcijas pret Irānu atceltas, ievērojot Kopīgo visaptverošo rīcības plānu (Joint Comprehensive Plan of Action), skatīt: 2017. gada 30. augusta Padomes regulu (ES) 2017/1509 par ierobežojošiem pasākumiem pret Korejas Tautas Demokrātisko Republiku un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 329/2007.