FID: Latvija ārpus augsta riska zonas globālajā vides noziegumu kontekstā

Noziegumi pret vidi ir viens no ienesīgākajiem un visstraujāk augošajiem noziedzības veidiem pasaulē. Atbilstoši Finanšu darījumu darba grupas (FATF) secinājumiem un Starptautiskās Kriminālpolicijas organizācijas (INTERPOL) aplēsēm, noziedzīgi iegūto līdzekļu apjoms, ko ik gadu rada šāda veida noziedzība, 2025. gadā var būt pārsniegusi 300 miljardus eiro.

Šiem noziedzīgiem nodarījumiem bieži ir pārrobežu raksturs – nelikumīga dabas resursu ieguve var notikt vienā valstī, savukārt to pārstrāde, tirdzniecība un gala patēriņš citās valstīs vai pat citos kontinentos.

Līdz ar to noziedzīgi iegūtie līdzekļi nereti nonāk finanšu sistēmās valstīs, kas tieši nav saistītas ar noziedzīgo nodarījumu izdarīšanas vietu. Ņemot vērā iesaistīto valstu skaitu un atšķirīgos politiskos un ekonomiskos apstākļus, savlaicīga informācijas apmaiņa var būt apgrūtināta, kas apgrūtina arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu identificēšanu un apturēšanu.

Latvijas riska profils vides noziegumu kontekstā

Apzinoties starptautiskos riskus, Finanšu izlūkošanas dienests (FID) ir izstrādājis risku novērtējumu “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski saistībā ar noziegumiem pret vidi”. Pētījuma gaitā secināts, ka Latvijā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski, kas saistīti ar vides noziedzīgu nodarījumu rezultātā iegūtiem līdzekļiem gan iekšzemē, gan ārvalstīs, nav augsti.

Vienlaikus pētījumā identificēti potenciālie draudi un ievainojamības, kas raksturīgas Latvijas naudas atmazgāšanas riska profilam. Analīzē vērtēti būtiskākie noziegumu pret vidi veidi, ņemot vērā Latvijas ekonomisko un ģeogrāfisko specifiku, vēsturiskās noziedzības tendences, kā arī FATF un citu starptautisko institūciju secinājumus.

Analīzē secināts, ka Latvija nav augsta riska valsts naudas atmazgāšanai, kas saistīta ar ārvalstīs izdarītiem vides noziegumiem.

Latvijas gadījumā visbiežāk sastopamie noziedzīgie nodarījumi pret vidi ir:

• patvaļīga koku ciršana (Krimināllikuma 109. pants),
• nelikumīgas darbības, kas pārkāpj zemes, tās dzīļu, ūdeņu un mežu apsaimniekošanas un izmantošanas noteikumus (Krimināllikuma 96. pants),
• atkritumu apsaimniekošanas noteikumu pārkāpumi (Krimināllikuma 99. pants).

Organizētās noziedzības riski un uzraudzības mehānismi

Lai gan organizētās noziedzības grupējumu darbība pilnībā ārpus kompetento iestāžu redzesloka nav izslēgta arī Latvijā, pastāvošie uzraudzības un kontroles mehānismi būtiski ierobežo liela mēroga nelikumīgas darbības, jo īpaši dabas resursu ieguves un mežsaimniecības jomā.

Augstākais organizētās noziedzības iesaistes risks Latvijā ir konstatējams atkritumu apsaimniekošanas jomā, jo īpaši nelikumīgu pārrobežu atkritumu sūtījumu gadījumos. Šādās shēmās organizētās noziedzības grupējumi galvenokārt sniedz profesionālu atbalstu un starpnieku pakalpojumus licencētiem uzņēmumiem.

Ēnu ekonomikas faktori un finanšu plūsmas

Pētījumā secināts, ka visas analizētās nozares ir cieši saistītas ar ekonomikas sektoriem, kuros vērojams salīdzinoši augsts ēnu ekonomikas īpatsvars, tostarp būvniecībā, kokapstrādē un ražošanā. Kā būtiski riska faktori identificēta augsta skaidras naudas aprite, ārvalstu maksājumu un elektroniskās naudas iestāžu iesaiste, kā arī sarežģītas pārrobežu finanšu plūsmas.

FID saņemtajos aizdomīgu darījumu ziņojumos regulāri figurē būvniecības, transporta un mežsaimniecības uzņēmumi, īpaši saistībā ar potenciāliem nodokļu noziegumiem un korupciju.

Tipoloģijas atkritumu apsaimniekošanas jomā

Saistībā ar noziegumiem atkritumu apsaimniekošanas jomā, īpaši pārrobežu sūtījumiem, FID papildus jau identificētajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas tipoloģijām uzsver vairākas raksturīgas pazīmes, tostarp:

• biežu skaidras naudas izmantošanu vai strauju finanšu līdzekļu pārvietošanu pāri vairāku valstu robežām;
• maksājumus uz valstīm ar augstu riska līmeni, tostarp Balkānu, Āfrikas, Dienvidāzijas, Dienvidaustrumāzijas un Latīņamerikas reģioniem;
• īslaicīgi reģistrētus uzņēmumus, kas pēkšņi uzsāk darbību ar lieliem atkritumu vai metāllūžņu darījumiem;
• uzņēmumus, kuru patiesajiem labuma guvējiem vai vadībai nav iepriekšējas pieredzes atkritumu apsaimniekošanas vai loģistikas jomā.

FID risku novērtējums apliecina, ka, lai gan noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski saistībā ar noziegumiem pret vidi Latvijā šobrīd nav augsti, šī joma saglabājas kā nozīmīgs starptautisks izaicinājums. Ņemot vērā noziegumu pret vidi pieauguma tendences pasaulē, savlaicīga risku identificēšana, starpinstitucionāla sadarbība un finanšu sektora informētība arī turpmāk būs būtiski priekšnoteikumi efektīvai noziedzīgi iegūtu līdzekļu novēršanai un finanšu sistēmas aizsardzībai.