Finanšu izlūkošanas dienests izgaismo un aicina sabiedrību atpazīt finanšu noziegumus

“Pēdējo gadu laikā ir izdarīts daudz, lai informētu sabiedrību par finanšu noziegumiem un ar to saistītajiem riskiem. Redzam, ka Latvijas iedzīvotāju tolerance pret finanšu noziegumiem kopumā mazinās. Taču vēl aizvien ir pietiekami būtiska daļa Latvijas sabiedrības, kas ir gatava šādos noziegumos iesaistīties un to arī dara. Izpratne, sadarbība, informētība ir svarīgi priekšnoteikumi, lai ikviens spētu atpazīt iespējamu finanšu noziegumu, tajā neiesaistīties vai pat to novērst,” atzina FID priekšnieka pienākumu izpildītājs Toms Platacis.

Kā liecina pagājušā gada nogalē FID īstenotās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti, kopumā sabiedrība izprot, ka izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija, naudas atmazgāšana un akcīzes preču kontrabanda atstāj negatīvu iespaidu uz sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti. Tomēr aptauja rāda, ka nozīmīga daļa Latvijas sabiedrības ir gatava savās interesēs veikt finanšu pārkāpumus vai izmantot tajos gūtos labumus.

Pasākuma atklāšanas konferencē piedalījās Latvijas Republikas iekšlietu ministrs Māris Kučinskis, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka p. i. Toms Platacis, Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme, Valsts policijas priekšnieka vietnieks, Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins, KNAB priekšnieks Jēkabs Straume un sabiedrībā zināmais influenceris Edgars Bāliņš.

Pasākumu atklājot, iekšlietu ministrs uzsvēra, ka cīņa ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir nacionālās drošības jautājums, jo neapkarota organizētā noziedzība grauj valsts leģitimitāti un apdraud iedzīvotāju drošību, radot būtisku kaitējumu valsts drošībai, labklājībai un ilgtspējai.

“Neticami straujā tehnoloģiju attīstība naudu ir pārvērtusi līdz nepazīšanai, tā ir kļuvusi digitāla. Nebūs ilgi jāgaida, kad visiem tik pazīstamie naudas raksturojumi kā monētu šķindēšana vai papīra naudas čaukstoņa kļūs par vēsturi. Tos varēs atpazīt un sajust muzejos vai pie kolekcionāriem, kuru sapnis ir apturēt laiku. Šodien viens no naudas galvenajiem raksturojumiem ir tās neticamais pārvietošanās ātrums: daži klikšķi uz datora klaviatūras, un milzīgas summas no Latvijas var nonākt citur Eiropā, Āzijā vai Amerikā. Protams, naudas kustība notiek arī pretējā virzienā. Latvijā vienā mirklī var nonākt nauda no jebkuras vietas pasaulē, bet jautājumus par naudas izcelsmi, tīrību vai netīrību tas neatceļ,” pasākuma atklāšanā teica iekšlietu ministrs Māris Kučinskis.

Stāstot par Latvijas cīņu gan ar noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, gan ar nosacīti ikdienišķākiem pārkāpumiem, kas veido ēnu ekonomiku, VID Ģenerāldirektore Ieva Jaunzeme atgādina: “Gan organizētajai noziedzīgajai pasaulei, gan katram uzņēmējam, kas saviem darbiniekiem atļaujas maksāt aplokšņu algas, jāsaprot, ka nesodāmības sajūta ir ilūzija. Izmeklētāju rokās ir mūsdienu tehnoloģijas un datu analīzes rīki pretlikumīgu pamanīšanai. Un ja pievienojas zinoša un godprātīga sabiedrība, savu ekonomiku varam nosargāt.“

Pēdējos gados KNAB uzsācis salīdzinoši lielu skaitu kriminālprocesu pēc Finanšu izlūkošanas dienesta sniegtās informācijas saistībā ar ārvalstu amatpersonu noziedzīgas darbības rezultātā iegūto līdzekļu legalizāciju. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume akcentēja: “Iedzīvotājiem ir daudz vieglāk saredzēt, apjaust un nosodīt noziegumus, kuri ir skaidri redzami ar cilvēka acīm un kuru sekas ir tieši izmērāmas. Finanšu noziegumi, tostarp korupcija, tādi nav. Tiesībaizsardzības institūcijas un citi dienesti strādā plecu pie pleca, lai cīnītos ar šo neredzamo ienaidnieku. Aicinu arī sabiedrību aptvert un atzīt šī neredzamā ienaidnieka graujošo kaitniecību un pievienoties cīņai, nepaliekot vienaldzīgiem un ziņojot.”