Konferencē “Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas nākotne: kā veidot noturību mainīgajā finanšu noziegumu vidē” gūtās atziņas un secinājumi

Konference tika organizēta, lai pulcētu starptautiskus nozares ekspertus, dalītos pieredzē un apspriestu aktualitātes par sankcijām, virtuālajiem aktīviem, digitālo transformāciju un aktīvu atgūšanu.

Konferenci atklāja Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Ploka, uzsverot, ka Latvija ir daudz strādājusi, lai stiprinātu finanšu nozari, un rūpīgi gatavojusies, lai pieteiktos MONEYVAL vērtēšanas 6.kārtai.

Savukārt MONEYVAL prezidente Elžbieta Frankova-Jaškieviča atklāšanas uzrunā norādīja, ka līdz šim Eiropas Savienības noteiktās sankcijas nav izbeigušas Krievijas karu Ukrainā. Tādēļ ir svarīgi, ka MONEYVAL pārstāvji turpina nosodīt Krievijas agresiju un rīcību, vienlaikus vairāk atbalstot stingrāku tiesisko reakciju. Tāpat viņa uzrunā vērsa uzmanību tam, ka virtuālo aktīvu, tostarp virtuālās valūtas, aktualitāte turpina pieaugt, bet politikas veidotājiem ir grūtības pārraudzīt riskus un nozari, tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi starptautiskā līmenī mācīties un dalīties labākajās praksēs un pieredzēs.

Attālinātā uzrunā Finanšu darījumu darba grupas (FATF) prezidents T. Radža Kumārs akcentēja, ka, lai gan Latvija ir maza valsts, tā ir viena no pasaules līderēm finanšu noziegumu apkarošanā. Ikvienai valstij ir jāapzinās tehnoloģisko risinājumu izaicinājumi un iespējas, lai pēc iespējas veiksmīgāk un efektīvāk izmantotu inovācijas un tehnoloģijas cīņā pret finanšu noziegumiem.

Atskatoties uz nedēļas sākumā aizvadīto starptautisko konferenci, ir piefiksētas vairākas atziņas un secinājumi:

• Eiropas Savienības īpašā sūtņa Deivida O'Salivana padomniece politikas jautājumos Dārta Tentere un Latvijas FID priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs vienojās sarunā par Eiropas Savienības sankciju ieviešanu un to apiešanas apkarošanu. Tās laikā secināts, ka pret Krieviju ieviesto sankciju trīs galvenie mērķi bijuši sagraut Krievijas militārās spējas, atņemt tai sensitīvās tehnoloģijas un samazināt ieņēmumus. Ieviestās sankcijas esot nesušas labumu, jo dati liecina, ka 2023. gadā vismaz par 40% ir samazinājušies Krievijas ieņēmumi no naftas. Tuvākajā nākotnē sankciju ieviešanas un apiešanas jautājumi būs vieni no Eiropas Savienības darba kārtības prioritātēm.

• Paneļdiskusijā “Sankciju ievērošana ES dalībvalstīs: izpilde, apiešana un tās apkarošana” secināts, ka komunikācija ar privāto sektoru ir ļoti svarīga arī tāpēc, lai pārliecinātos par jauno sankciju pakešu jēgu, raugoties no uzņēmējdarbības perspektīvas. Vienlīdz svarīgi ir tas, lai ieviestā politika, tiesiskais regulējums un tā izpilde kalpotu kā sankciju apiešanas atturošs līdzeklis. Finanšu noziegumu un drošības pētījumu centra RUSI direktors Toms Kītings uzsvēra, ka ne visas valstis efektīvi īsteno sankcijas, tomēr ir gatavas ātri rīkoties un pārvarēt izaicinājumus. Tādēļ ir svarīgi saglabāt dinamiku, spēt apmainīties ar informāciju, galvenokārt, starptautiskā līmenī.

• Latvijas Bankas Finanšu tehnoloģiju uzraudzības pārvaldes vadītāja Marine Krasovska prezentācijā par virtuālās pasaules radīto izaicinājumu pārvarēšanu vērsa uzmanību tam, ka tehnoloģijas attīstās ātrāk nekā normatīvais regulējums. Viena no būtiskākajām problēmām ir tāda, ka kriptogrāfija kļūst arvien sarežģītāka un liela daļa virtuālās valūtas darījumu tiek veikti ārpus Eiropas Savienības. Tādējādi starptautiskajai sadarbībai ir ļoti svarīga loma. Tā palīdz gan dalīties ar informāciju un standartizēt datus, gan uzlabot starpinstitucionālo sadarbību un veikt kopīgas izmeklēšanas, taču tam ir nepieciešama arī specializēta apmācība un jauni instrumenti.

• Paneļdiskusijā “Atbilstība un nākotne – ceļā uz drošu kripto ekosistēmu” dalībnieki secināja, ka virtuālo līdzekļu uzraudzīšana ir jāsākas ar izpratni. To var ērti pārraudzīt, analizēt un salīdzināt, jo pastāv dažādi rīki un izstrādāti kritēriji. Vienlaikus nav jābaidās tajā iesaistīt arī privātais sektors, bet ir jāstrādā pie starpnozaru prioritāšu noteikšanas, jāvienkāršo datu koplietošana, citādi nav iespējams gūt pilnīgu ieskatu un sasniegt pēc iespējas lielāku efektu.

• Eiropas Komisijas Migrācijas un iekšlietu ģenerāldirektorāta vadītāja vietniece Aleksandra Antoniadis prezentācijā par aktīvu atgūšanu akcentēja, ka katrai valstij iekšēji būtu jānosaka aktīvu atgūšanas un konfiskācijas stratēģijas, un jāīsteno vienmērīga sadarbība starp visām finanšu noziegumu apkarošanā iesaistītajām pusēm – privāto sektoru, FID, tiesībsargājošajām iestādēm, prokuroriem un tiesnešiem. Vienlaikus viņa informēja, ka ir ierosināta jauna direktīva par līdzekļu atgūšanu un konfiskāciju, pamatojoties uz konstatētajiem trūkumiem un labo praksi, par kuru notiek sarunas Eiropas Padomē un Eiropas Parlamentā.

• Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāte Laila Medina prezentācijā par Eiropas Savienības Tiesas judikatūras efektīvu noziedzīgi iegūtu līdzekļu konfiskācijas nodrošināšanu uzsvēra, ka organizētās noziedzības mērķis ir finansiāls ieguvums, tādējādi vienīgais veids, kā ar to cīnīties, ir pietiekamas pilnvaras izsekot, iesaldēt, pārvaldīt un konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus.
   
• Paneļdiskusijā “Aktīvu atgūšana: globālās sistēmas stiprināšana un efektivitātes novērtēšana”, kuru vadīja bijušais Izraēlas FID vadītājs un prokurora vietnieks Jehuda Šaffers, secināts, ka pēdējos gados ir būtiski uzlabojusies Latvijas likumdošana un ir vairāki veiksmes stāsti saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu identificēšanu, iesaldēšanu un konfiskāciju. Taču vienlaikus valstīm ir jāturpina stiprināt savstarpējās palīdzības sniegšanu un sadarbību, jo tas joprojām ir izaicinājums gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Valstīm ir vairāk jādomā par normatīvā ietvara saskaņošanu, jo tas ir veids, kā būt efektīviem visā Eiropā. Aktīvu atsavināšanas un naudas atmazgāšanas novēršanas eksperts Stefans D. Kasella norādīja, ka vienlīdz svarīgi ir mainīt arī tiesībaizsardzības iestāžu darba kultūru, pārfokusējot uzmanību no sodīšanas uz līdzekļu atgūšanu.

• Latvijas Republikas Finanšu ministrijas finanšu pakalpojumu padomnieces Dainas Ispodkinas vadītajā paneļdiskusijā “NILL novēršana un digitālā transformācija: kas sagaidāms?” dalībnieki secināja, ka gūtā pieredze rāda, ka valstis vērš lielu uzmanību tam, lai kļūtu efektīvākas, sasniegtu rezultātus, varētu piekļūt un izmantot datus, taču tajā pašā laikā tiek konfrontētas ar privātuma jautājumiem, radot bažas par piekļūstamību. Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības apkarošanas biroja (UNODC) padomnieks par kibernodziedzību un virtuālajām valūtām Oleksijs Feščenko uzsvēra, ka politikas veidotāji un tiesneši ievērojami atpaliek no izmeklētājiem un prokuroriem tehnoloģiju izpratnē. Lai risinājumi būtu aktuāli, ir jāturpina tos nepārtraukti attīstīt un uzlabot, turklāt jāpārliecinās, ka tiek radīts tas, kas patiešām ir nepieciešams un viegli pieejams.

Konferences atskata video ir aplūkojams FID youtube kanālā.