Konferences “ES sankcijas pret Baltkrieviju: Piemērošanas izaicinājumi un to pārvarēšana” kopsavilkums un galvenie secinājumi

Konference tiešsaistē šogad pulcēja teju 300 klausītājus no vairāk nekā 17 valstīm.

Galvenie secinājumi

Konferences pirmā diena bija veltīta akadēmiskām diskusijām par starptautiskajām sankcijām, kurās piedalījās vairāki starptautiski atzīti pētnieki tieslietu, politiskās zinātnes un juridiskās socioloģijas jomā. Savukārt pasākuma otrajā dienā tika aplūkoti (ES) sankciju pret Baltkrieviju piemērošanas praktiskie aspekti. Ar pieredzi un zināšanām dalījās gan finanšu nozares pārstāvji, gan sankciju piemērošanā iesaistīto institūciju pārstāvji.

• Konferences dalībnieki ieskicēja tendenci arvien plašāk izmantot vienpusējās sankcijas. Tam sekoja padziļināts ieskats ES, ASV un Apvienotās Karalistes sankciju piemērošanas praksē un tas, kā sankciju piemērošanu var apstrīdēt tiesās šajās valstīs. Tika apspriesta arī sankciju ietekme uz uzņēmējiem.
• Konferences otrajā dienā sankciju īstenošanā iesaistīto iestāžu pārstāvji diskutēja par dažādiem ES sankciju aspektiem, īpaši par ES sankcijām pret Baltkrieviju. Tika aplūkoti sankciju piemērošanas izaicinājumi, kā arī eksperti dalījās pieredzē, kā šos izaicinājumus iespējams pārvarēt.
• Konferences runātāji bija vienisprātis, ka sankcijas kā ārpolitikas instrumentu vairāk valstu izmantos arvien biežāk, kā arī paplašināsies to pielietojuma veids. Kā piemērs tika minēts tā saukto “horizontālo” sankciju piemērošanas pieaugums, kuru mērķis ir sodīt konkrētu darbību, nevis vērsties pret kādu valsti (piemēram, sankcijas, reaģējot uz cilvēktiesību pārkāpumiem vai masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu).
• Konferences dalībnieki secināja, ka sankciju piemērošana var izmaksāt dārgi ne tikai valstij, pret kuru tiek piemērotas sankcijas, bet arī valstīm, kas piemēro sankcijas. Īpaši tas attiecas uz ES sankcijām pret Baltkrieviju kā valsti uz ES ārējās robežas.
• Viens no galvenajiem konferences tematiem bija sankciju ietekme uz uzņēmējiem, īpaši attiecībā uz finanšu ierobežojumu piemērošanu, tostarp iespējamai risku mazināšanai un pārmērīgai atbilstības prasību ievērošanai.
• Pēdējo divdesmit gadu laikā ir palielinājusies finanšu iestāžu loma sankciju ievērošanas nodrošināšanā.
• Saskaroties ar risku par soda piemērošanu un reputācijas kaitējumu neatbilstības dēļ, kā arī neskaidrību par konkrētu noteikumu piemērošanu, bankas un uzņēmumi var būt ļoti piesardzīgi un, iespējams, samazināt riskus vai pārsniegt atbilstības prasību ievērošanu.
• Kontekstā ar ES sankcijām pret Baltkrieviju tika diskutēts, ka privātajam sektoram varētu būt lielāka rīcības brīvība un interpretācija, kas vienlaikus varētu novest pie ļoti piesardzīgas banku pieejas un pārmērīgas risku atbilstības piemērošanas.
• Konferences laikā privātā sektora pārstāvji uzsvēra nepieciešamību pēc operatīvas sistēmas/mehānismiem publiskā sektora saziņā ar privāto sektoru, gadījumos, ja rodas pamatoti ar uzņēmējdarbību saistītu sankciju atbilstības jautājumi.
• Tāpat privātā sektora pārstāvji aicināja nodrošināt efektīvāku informācijas apmaiņu starp dažādiem privātā sektora dalībniekiem, kā arī starp publisko un privāto sektoru, veidot vienotāku pieeju sankciju īstenošanā visā ES un viest lielāku skaidrību un noteiktību piemērotā regulējuma izpratnē, kā arī veidot lielāku savstarpēju uzticēšanos.

Tā kā viena no Finanšu izlūkošanas dienesta atbildības jomām ir nepieļaut starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu finanšu ierobežojumu izpildē, FID jau trešo gadu rīko konferenci par sankciju tematiku, pulcējot augsta līmeņa ekspertus un praktiķus, lai veidotu vienotu izpratni par sankciju piemērošanu un aktuālajiem problēmjautājumiem.