Latvijā aug iecietība pret finanšu noziegumiem; FID uzsāk informatīvu kampaņu

04.04.2024

Latvijas iedzīvotāju iecietība pret finanšu noziegumiem palielinās, liecina Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) 2023. gadā veiktās sabiedriskās domas aptaujas rezultāti. Tāpēc arī šogad FID turpina pērn aizsākto kampaņu “Nozieguma pēdas nevar atmazgāt”. FID uzsver: ir svarīgi, lai cilvēki apzinātos, ka aiz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas stāv smagi noziegumi – narkotiku tirdzniecība, korupcija, krāpšana un cilvēktirdzniecība.

No 2018. gada līdz 2023. gadam Latvijā ir uzsākti vairāk nekā 900 kriminālprocesi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju. Aiz katra no tiem ir konkrēts stāsts, konkrēti cietušie un arī vainīgie.

 

Sabiedriskās domas aptaujas rezultāti liecina, ka 74% no visiem aptaujātajiem uzskata – ir nepieciešams cīnīties ar finanšu noziegumiem, bet vienlaikus augusi tolerance pret finanšu noziegumiem un noziedzīgu iegūtu līdzekļu legalizāciju. Ja 2022. gadā aptuveni 32% Latvijas iedzīvotāji vajadzības gadījumā apsvērtu iespēju iegādāties nelegālās akcīzes preces, zinot to nelikumīgo izcelsmi, tad 2023. gadā jau 40% aptaujāto atzina, ka varētu tā rīkoties. Augusi arī tolerance pret izvairīšanos no nodokļu nomaksas un kukuļdošanu. Vidēji augstāka iecietība pret finanšu noziegumiem ir personām vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kā arī no 45 līdz 64 gadiem.

 

“Pēc aptaujas datiem jāsecina, ka Latvijas iedzīvotāju izpratne par finanšu noziegumiem, to ietekmi uz tautsaimniecību, kā arī par individuālo atbildību, iesaistoties šādos noziegumos, varētu būt augstāka. Pēdējo gadu laikā Latvijā ir daudz paveikts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanā un apkarošanā, kā arī sabiedrības izpratnes veidošanā. Tomēr tas, ka būtiska sabiedrības daļa ir gatava šādos noziegumos iesaistīties, liecina, ka iesāktais jāturpina,” atzīst FID priekšnieks Toms Platacis.

 

Smagus zaudējumus Latvijas sabiedrībai joprojām nodara korupcija. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) sabiedriskās domas aptauja atklāj iedzīvotāju un uzņēmēju salīdzinoši noturīgo attieksmi pret neoficiālu risinājumu izmantošanu, kārtojot dažādus jautājumus. 2023. gada aptaujā 19%  iedzīvotāju un 20% uzņēmēju atzina, ka pēdējo divu gadu laikā izmantojuši neoficiālus risinājumus.

 

“KNAB novērojis, ka triju gadu laikā gan iedzīvotāju, gan uzņēmēju attieksmē pret kukuļošanu nav būtisku izmaiņu. Šis stagnējošais tolerances līmenis ir satraucošs signāls. Sabiedrībai jāapzinās, ka korupcijas draudi valstī ietekmē ne tikai valsts kopējo un iedzīvotāju individuālo labklājību, bet tas ir arī nacionālās drošības jautājums. Pēdējo gadu ģeopolitiskie notikumi nežēlīgā un tiešā veidā demonstrē, kāda var būt korupcijas graujošā ietekme gan uz drošības, gan citām jomām,” uzsver KNAB priekšnieks Jēkabs Straume.

 

Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe, runājot par finanšu noziegumiem, atzīst: “VID ir būtiska loma finanšu noziegumu novēršanā – sankciju ievērošanas uzraudzība, nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas pasākumi, kā arī vadošā loma ēnu ekonomikas mazināšanā. Kopš Eiropas līmenī noteiktas sankcijas pret agresorvalsti, to ievērošana un sankcionēto preču kontrole uz robežas bijusi un arī turpmāk paliks ievērojama muitas darba daļa. Ēnu ekonomikas pētījumu dati joprojām atklāj augstu tolerances līmeni pret nodokļu nemaksāšanu. Aplokšņu algas kā nelikumīgi darījumi ar skaidro naudu ir viena no ēnu ekonomikas izpausmēm. Es rosinātu cilvēkus uzdot sev jautājumu – vai personīgi es esmu gatavs samierināties ar ēnu ekonomikas sekām, piemēram, atteikties no slimības pabalsta vai māmiņu algas. Es aicinu nebūt vienaldzīgiem, jo mūsu attieksme pret negodprātīgu rīcību ir kā bumerangs, kas var atgriezties visnegaidītākajā brīdī. Kopš Trauksmes celšanas likuma spēkā stāšanās brīža Valsts ieņēmumu dienestā kopumā ir saņemti 387 trauksmes cēlēju ziņojumi. Mums nozīmīgs ir katrs saņemtais iesniegums, pat, ja tas netiks atzīts par trauksmes cēlēja ziņojumu, VID to izskatīs”.

 

Latvijā policija pagājušajā gadā konfiscēja noziedzīgi iegūtus 96 miljonus eiro. Valsts policijas priekšnieks Armands Ruks komentē: “Pērn no Latvijā reģistrētajiem 35 719 dažāda veida noziegumiem liela daļa ir tieši vai saistīti ar finanšu noziegumiem – tiem ir ārkārtīgi plašs un pavisam ikdienišķs raksturs. Policijas dati liecina, ka arī pērn aizvien ir augusi krāpnieku aktivitāte, no kā smagi cieš mūsu iedzīvotāji, vienlaikus policijas mērķtiecīgais darbs ir rezultējies arī ar lielāku narkotisko vielu izņemšanas gadījumu skaitu. Gan krāpnieku tīkli, gan nelegālu akcīzes preču vai narkotiku aprite – jebkurš nelegālais rūpals nes līdzekļus kriminālās pasaules darboņiem, un tiesībsargājošām iestādēm ir izaicinājums un uzdevums ar tām cīnīties. Vienlaikus sabiedrībai ir jāstiprina sava noturība un informētība par šāda veida noziegumiem, ne tikai ziņojot iestādēm, bet arī pašiem, visbiežāk vieglas peļņas motīvu vadītiem, nekļūstot par upuriem un atsevišķos gadījumos par nozieguma izdarītājiem.”

 

Latvijas iedzīvotājiem izkrāptās naudas apjoms pērn pieaudzis par 5,8%: Latvijas četru lielāko banku klientiem vien izkrāpti 12,7 miljoni eiro. Elviss Strazdiņš, kampaņas vēstnesis un kiberdrošības entuziasts, uzsver: “Jebkurš apkrāptais Latvijas iedzīvotājs ir zaudējums mūsu ekonomikai. Tāpat arī cilvēki, kuri iesaistās krāpnieciskajās shēmās, piemēram, strādājot par naudas mūļiem, tiks sodīti, radot mums vēl lielākus zaudējumus. Es esmu apņēmies cīnīties pret krāpniekiem, naudas mūļiem un citu veidu noziedzniekiem. Šī cīņa ir būtiska, lai aizsargātu mūsu iedzīvotājus un saglabātu uzticību mūsu finanšu sistēmai.”

 

Izvairīšanās no nodokļu nomaksas, korupcija, naudas atmazgāšana un akcīzes preču kontrabanda atstāj negatīvu iespaidu uz sabiedrības labklājību un dzīves kvalitāti. Tāpēc 4. aprīlī FID uzsāk informatīvi izglītojošu kampaņu “Nozieguma pēdas nevar atmazgāt”. Kampaņas ietvaros plašsaziņas līdzekļos un sociālajos tīklos FID kopā ar sadarbības partneriem informēs par aktuālo situāciju naudas atmazgāšanas novēršanas jomā Latvijā, par finanšu noziegumiem, to raksturu, smagumu un savu iespēju robežās novērst finanšu noziegumus.

 

Mājaslapā vieglanauda.lv pieejami aktuālie informatīvie materiāli (statistika un video) par finanšu noziegumiem. Viena no svarīgākajām aktivitātēm kampaņas ietvaros būs izglītojošu pasākumu īstenošana, FID darbiniekiem un sadarbības partneriem tiekoties ar dažādu sabiedrības grupu pārstāvjiem izglītības un citās iestādēs gan Rīgā, gan reģionos.

 

 

Vairāk uzziniet vieglanauda.lv 

Seko mums sociālajos tīklos

Finanšu izlūkošanas dienesta jūnija informatīvais izdevums

2024-06-19

Finanšu izlūkošanas dienesta jūnija informatīvais izdevums

Neuzķeries uz viltus profiliem!

2024-06-18

Neuzķeries uz viltus profiliem!