Latvija dalās pieredzē par sankciju ieviešanu un efektivitāti

Pašreiz spēkā esošās finanšu sankcijas ir spēcīgas, taču dalībvalstīm ir jāuzlabo to īstenošana praksē. Bez vienotākas sankciju piemērošanas to ietekme uz Krieviju būs mazāka nekā iespējams,” uzsvēra Paulis Iļjenkovs.

Foto: no kreisās Eiropas Komisijas Finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgu savienības ģenerāldirektors Džons Berigans (John Berrigan) un Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks sankciju jautājumos Paulis Iļjenkovs.

Savā uzrunā FID pārstāvis akcentēja trīs būtiskus aspektus:

• ES finanšu sankcijas pret Krieviju ir spēcīgas un ietekmīgas – tās ietver aktīvu iesaldēšanu aptuveni 25 miljardu eiro apmērā, Krievijas Centrālās bankas rezervju imobilizāciju aptuveni 210 miljardu eiro apmērā, kā arī kapitāla tirgus ierobežojumus, darījumu aizliegumus un citus pasākumus.
• To ietekme ir tieši atkarīga no vienotas un koordinētas ieviešanas. Latvija ir izveidojusi centralizētu pieeju: vienotu sankciju izpildi, pārbaudītu iesaldēto aktīvu reģistru, ciešu maksājumu un tirdzniecības plūsmu uzraudzību, plašas vadlīnijas uzņēmējiem un jau ap 600 kriminālprocesu, pārsvarā par tirdzniecības sankciju pārkāpumiem.
• Regulāri jāvērtē, kuras finanšu sankcijas ir visefektīvākās, un koncentrēt muitas, finanšu izlūkošanas dienestu, tiesībaizsardzības un atbilstības nodrošināšanas komandu darbību tajās jomās, kurās rezultāti ir spēcīgākie.

Diskusijā tika aktualizēti arī sankciju apiešanas riski, tostarp ar trešo valstu un kriptovalūtu starpniecību. P. Iļjenkovs norādīja, ka, pateicoties ES 19. sankciju paketei, iespējams vērsties arī pret ārpus ES esošiem kriptovalūtu pakalpojumu sniedzējiem, kas palīdz Krievijai izvairīties no sankcijām.

Tāpat tika apspriesta iespēja izmantot iesaldētos Krievijas aktīvus kā nodrošinājumu aizdevumiem Ukrainai, kā arī stiprināt pasākumus, lai konfiscētu Krievijas oligarhu ar noziedzīgu darbību saistītos līdzekļus.

Plašāku informāciju un diskusijas ierakstu iespējams skatīt šeit.