2025-08-01
Finanšu izlūkošanas dienesta augusta informatīvais izdevums
Semināra par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ar to saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju galvenie secinājumi
09.02.2022
2022. gada 8. februārī tiešsaistē notika starptautisks seminārs – apaļā galda diskusija par cīņu pret cilvēku tirdzniecību un ar to saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju Latvijā. Seminārā augsta līmeņa starptautiskie un vietējie eksperti diskutēja par piespiedu darbu kā mūsdienu cilvēku tirdzniecības formu un ar to saistītajiem finanšu noziegumiem, kā arī finanšu nozares iesaisti šādu noziegumu atklāšanā. Semināru organizēja Finanšu izlūkošanas dienests sadarbībā ar FAST (Finance Against Slavery and Trafficking) – globālu iniciatīvu, ko veido Apvienoto Nāciju Organizācijas politikas pētniecības universitātes centrs ar mērķi mobilizēt finanšu nozari pret mūsdienu verdzību un cilvēku tirdzniecību.
- FAST norādīja, ka šis ir pirmais šāda veida pasākums Eiropā, kurā pārstāvji no Latvijas un kaimiņvalstu finanšu un publiskā sektora diskutē par mūsdienu cilvēku tirdzniecības formām un ar to saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, kā arī finanšu nozares iesaisti šādu noziegumu proaktīvā atklāšanā.
- FAST turpinās šāda veida apaļā galda diskusijas Ugārijā, Polijā un Austrijā.
- Vebinārā tika uzsvērta finanšu pakalpojumu pieejamība cilvēku tirdzniecības upuriem, šāda nozieguma sociālais aspekts, upuru ievainojamības aspekti un sociālā vide, kas veicina šādus noziegumus.
- Papildus indikātoru un tipoloģiju nozīmīgumam cilvēku tirdzniecībā un ar to saistītās noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas atklāšanā, tika uzsvērta publiskās un privātās partnerības loma, lai nodrošinātu proaktīvu šādu noziegumu atklāšanu un izmeklēšanu.
- Informētības veicināšana gan sabiedrībā, gan finanšu sektorā, gan tiesībaizsardzības iestāžu starpā, sekmēs rezultātu sasniegšanu cīņā pret cilvēku tirdzniecību.
- Vairāki runātāji semināra laikā uzsvēra, ka cilvēku tirdzniecība ģenerē 150 miljardu dolāru peļņu gadā, un no tās cietuši 40 miljoni cilvēku pasaulē.
- Piespiedu darbs ir visizplatītākā cilvēku tirdzniecības forma.
- Cilvēku tirdzniecība ir problēma, kas eksistē visos reģionos, neatkarīgi no katras valsts iekšzemes kopprodukta rādītājiem vai citiem faktoriem.
- Finanšu izlūkošanas mērķis ir samazināt noziedznieku ieņēmumus no cilvēku tirdzniecības noziegumiem.
- Finanšu sektora nozīme cilvēku tirdzniecības novēršanā vērtējama caur trīs jautājumiem: tajā nonāk noziedzīgi iegūtie līdzekļi; finanšu sektors aizdod un investē uzņēmumos, kuri izmanto cilvēktirdzniecību, lai samazinātu izmaksas un palielinātu peļņu; cilvēku tirdzniecības upuru ievainojamība tiek paaugstināta caur finanšu pakalpojumu nepieejamību sabojātas kredītvēstures dēļ.
- Cilvēku tirdzniecības lietās izšķiroša nozīme ir sadarbības koordinācijai starp publisko un privāto sektoru – tiesībaizsardzības iestādēm, finanšu izlūkošanas dienestu, valsts iestādēm publiskā sektora pusē, kā arī finanšu iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un tehnoloģiju uzņēmumiem. Efektīva sadarbība palielina gan spēju apkarot sarežģītus noziegumu veidus, gan arī efektivitāti.
- Lai arī nav precīzi zināms cik tieši no 40 miljoniem cilvēk tirdzniecības upuru visā pasaulē saskaras ar finanšu pakalpojumu nepieejamību, Vācijas Komercbankas izpēte liecina, ka liela daļa cilvēku tirdzniecības upuru ikdienā dzīvo t.s. ēnu ekonomikā un operē tikai ar skaidru naudu.
- Pēdējos gados Latvijā strauji pieaug iekšzemē īstenotas darbaspēka ekspluatācijas gadījumu skaits, tostarp gadījumi, kuros tiek ekspluatēti trešo valstu pilsoņi.
- Formāli identificēto darbaspēka ekspluatācijas upuru skaits pieaug par vidēji 71% gadā, 2021. gadā tādi bija jau 53.
- Ekspluatācijai pakļautas personas ar dažādiem ievainojamības faktoriem – ar sliktu kredītvēsturi, atkarības problēmām, ar garīgām slimībām, bez vietējās valodas prasmēm, seniori, personas no sociālām riska grupām.
- Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas metodes analizētajās Latvijas cilvēku tirdzniecības lietās neatšķiras no klasiskām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas metodēm. Līdzīgi kā citos gadījumos noziedznieki iegūtos līdzekļus izmanto ekskluzīva dzīves veida piekopšanai, iegādājoties luksus auto, nekustamo īpašumu un citu preču iegādei. Līdz ar to arī ikdienišķas finanšu iestādes aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un ziņojums par aizdomīgu darījumu potenciāli var rezultēties ar cilvēku tirdzniecības lietu.
- Latvijas Finanšu nozares asociācija kopā ar regulatoru un citām institūcijām pēdējos divus gadus strādā, lai atbildētu uz bažām par riska mazināšanas ietekmi uz finanšu pakalpojumu pieejamību dažādām sabiedrības grupām.
- Indikatori un tipoloģijas, kas norāda uz cilvēku tirdzniecību un tai sekojošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, privātajam sektoram ir ļoti nozīmīgi.
- Finanšu izlūkošanas dienests sadarbības koordinācijas grupas modelis līdz šim jau ir izmantots cilvēku tirdzniecības apkarošanā. Finanšu nozares asociācijas ieskatā šim modelim ir potenciāls arī nākotnē.
- Izaicinājumi cilvēku tirdzniecības novēršanā un apkarošanā ir nepietiekama starptautiskā sadarbība, izpratnes un informētības trūkums sabiedrībā, kā arī grūtības identificēt līdzekļus, kuri ir ģenerēti no cilvēku tirdzniecības.
2025-07-24
Darbs FID – atbildība, attīstība un attieksme