Vienota izpratne un risku mazinošu pasākumu ieviešana ir būtiski mazinājusi iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziegumu pastrādāšanai

Nacionālais NILLTPF risku novērtējums ir valstiski svarīgs dokuments, kas ļauj sagatavot datos balstītus pasākumus risku mazināšanai, kalpo par pamatu finanšu noziegumu politikas attīstīšanai, kā arī palīdz noteikt turpmākās prioritārās darbības NILLTPF novēršanai un apkarošanai.

“Jaunajā Nacionālajā risku novērtējumā ir skaidri saskatāms, ka finanšu sektora kapitālais remonts ir uzlabojis ne tikai atbildīgo iestāžu spējas un darbu finanšu noziegumu jomā, bet arī nodrošinājis mērķtiecīgu un efektīvu noziegumu novēršanas politiku, kā arī NILLTPF risku un ievainojamības samazinājumu. Vienlīdz svarīgi izceļams arī sasniegtais izpratnes līmenis par šiem riskiem. Izpratne kombinācijā ar risku mazinošu pasākumu ieviešanu ir būtiski ierobežojusi iespējas izmantot Latvijas finanšu sistēmu finanšu noziegumu pastrādāšanai. Šis novērtējums skaidri demonstrē mūsu kopīgo redzējumu par riskiem, to vadību un nozīmi,” norāda FID priekšnieks Toms Platacis.

Šajā pārskata periodā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) novēršana un apkarošana turpināja būt augsta valdības, uzraudzības un kontroles institūciju, tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un tiesu prioritāte. Turpināja veidoties tiesu prakse lietās par noziedzīgi iegūtu mantu, tā stiprinot iesaistīto pušu izpratni par noziedzīgi iegūtu līdzekļu atguves niansēm un tiesību normu piemērošanas iespējām, veikta kompetenču pilnveidošana, pieaudzis izskatīto NILL lietu skaits, izveidota Ekonomisko lietu tiesa, kas būtiski veicinājusi NILL lietu un procesu izskatīšanu. Vienlaikus ir saglabājusies arī augsta starpinstitucionālā sadarbība gan nacionālā, gan starptautiskā līmenī.

NRA 2023 ziņojumā iekļautie galvenie secinājumi

Iepriekšējos Nacionālajos risku novērtējumos identificēts NILLTPF risks, kas izriet no Latvijas vēsturiskā reģionālā finanšu centra statusa, savukārt NRA 2023 secināts, ka tas vairs būtiskus draudus nerada. Būtiskākos NILL draudus pašlaik rada iekšzemē izdarītie noziedzīgie nodarījumi, tostarp ēnu ekonomika un ar to saistītie noziedzīgie nodarījumi - noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, kontrabanda un citi noziedzīgi nodarījumi.

Vienlaikus NRA 2023 secināts, ka NILLTPF novēršanas jomas kompetento institūciju savstarpējā sadarbība, kas balstās strukturētos koordinācijas mehānismos, kā arī starptautiskās sadarbības aktīva izmantošana ir ļāvusi būtiski kāpināt NILLTPF novēršanas efektivitāti, nodrošinot to, ka Latvija spēj apturēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu plūsmu, izmeklēt sarežģītas NILL shēmas un konfiscēt noziedzīgi iegūtos līdzekļus.

Finanšu ierobežojumu jeb finanšu sankciju pārkāpšanas un apiešanas riska līmenis ir vidējs. Secināts, ka finanšu ierobežojumu pārkāpšanas draudus rada ne tikai sankciju subjekti, kuru interesēs ir apiet sankcijās noteiktos ierobežojumus, bet arī personas, kuras nav sankciju subjekti, bet kuras peļņas gūšanas vai citādos nolūkos var mēģināt veikt darījumus, kas ir pretrunā ar finanšu sankcijām.

Savukārt sektorālo sankciju, tostarp preču importa un eksporta aizliegumu, pārkāpšanas un apiešanas riska līmenis ir starp vidēji augstu un augstu. Lai gan analīze par maksājumu plūsmām uz un no valstīm, kuras potenciāli varētu tikt izmantotas sankciju apiešanai, uzrādīja būtisku maksājumu kritumu uz Krieviju un no tās, vienlaikus novērota tendence, ka 2022. gada otrajā ceturksnī palielinājušās maksājumu plūsmas uz tādām valstīm kā Kazahstāna, Azerbaidžāna, Turcija, Armēnija un Ķīna.

Jaunajā pārskata periodā ir konstatēti arī jauni riski, kas pieprasa atbilstošus šo risku mazinošos pasākumus. Viens no šādiem riskiem saistās ar strauji pieaugošo Latvijas fizisko un juridisko personu skaitu, kas ir atvērušas kontus ārvalstu finanšu iestādēs, tajā skaitā Lietuvā reģistrētās finanšu iestādēs. Tas rada jaunus izaicinājumus NILLTPF novēršanā un apkarošanā, īpaši attiecībā uz nacionālā predikatīvā noziedzīgā nodarījuma radītajiem NILL draudiem.

Arī Krievijas karš Ukrainā un ar to saistītās Eiropas Savienības sankcijas ir būtiski palielinājušas slodzi tām Latvijas institūcijām, kas ir atbildīgas par šo sankciju izpildi un to pārkāpumu atklāšanu un personu saukšanu pie atbildības. Tas var ietekmēt NILL un to predikatīvo noziedzīgo nodarījumu, kas rada vislielākos NILL draudus, proti, noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā, akcīzes preču un narkotisko vielu nelikumīga aprite, tostarp kontrabanda, kā arī izvairīšanās no skaidras naudas deklarēšanas, efektīvu apkarošanu.

Latvijā palielinās NILLTPF riski saistībā ar to, ka virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēji, kas reģistrēti valstīs ar vāju NILLTPF novēršanas sistēmu, var sniegt pakalpojumus vietējiem iedzīvotājiem. Jānorāda, ka ievainojamību palielina tas, ka Latvijas normatīvie akti neregulē ārvalstīs reģistrētu virtuālo valūtu pakalpojumu sniedzēju darbību Latvijā. Vienlaikus šajā kontekstā jāuzsver, ka ir būtiski uzlabojusies kompetento iestāžu, tiesībaizsardzības iestāžu, prokuratūras un tiesas izpratne un kapacitāte strādāt ar lietām, kurās figurē darījumi virtuālo valūtu vidē.

Svarīgi atzīmējams, ka terorisma un proliferācijas finansēšanas riska līmenis ir saglabājies nemainīgā līmenī no iepriekšējā pārskata perioda, attiecīgi − zems un vidēji zems.

NRA 2023 ziņojumā definētie turpmāk veicamie soļi

Saskaņā ar NRA 2023 identificētajiem riskiem tiek definēti arī pasākumi un izstrādāti priekšlikumi veicamajām darbībām, lai sekmīgi īstenotu šo risku novēršanu un apkarošanu. NRA 2023 ir definēti 100 NILLTPF risku mazinoši pasākumi, kas īstenojami nākamajā pārskata periodā. Daži no tiem:

• Nacionālās finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas stratēģijas izstrāde, kas palīdzētu koordinēt valsts pārvaldes un privātā sektora sadarbību efektīvākai finanšu noziegumu novēršanai un apkarošanai, veicinātu tiesiskumu, Latvijas ekonomisko izaugsmi un investīciju vidi, tādējādi stiprinot gan Latvijas iekšējo, gan ārējo drošību. Būtiski uzsverams, ka šis pasākums jau ir īstenots, un 15. novembrī stratēģija tika prezentēta Finanšu sektora attīstības padomē;
• Jāorganizē izglītojoši pasākumi kompetentajām iestādēm par specifiskiem NILLTPF riskiem;
• Lai celtu sankciju efektivitāti un veicinātu vienotu pieeju ES dalībvalstu līmenī, jāveic sankciju atbilstības sistēmas harmonizācija un centralizācija;
• Jāturpina stiprināt un efektivizēt skaidras naudas pārvietošanas kontroli un VID kapacitāti uz Latvijas iekšējām un ārējām robežām, tostarp sektorālo sankciju kontrolei un izmeklēšanai;
• Jāizvērtē gan finanšu sektora riska mazināšanas politikas (de-risking) tendences visas NILLTPF novēršanas sistēmas līmenī, gan nepieciešamību izstrādāt riska mazināšanas politikas (de-risking) stratēģiju.

Nacionālais NILLTPF risku novērtējums ir starpinstitucionāls dokuments, kura izstrādē ir piedalījušās visas kompetentās iestādes – Ārlietu ministrija, Finanšu ministrija, Iekšlietu ministrija, Tieslietu ministrija, Finanšu izlūkošanas dienests, Uzņēmumu reģistrs, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, Valsts ieņēmumu dienests, Iekšējās drošības birojs, Valsts policija, Valsts robežsardze, Valsts drošības dienests, prokuratūra, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijas un privātais sektors. Tajā tiek vērtēta esošās NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāte, identificēti apdraudējumi, ievainojamības faktori, riski un to radītās sekas, definēti trūkumi un ieteikumi to uzlabošanai.

Nacionālais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējums par laika posmu no 2020. līdz 2022. gadam ir pieejams FID mājaslapā.