Finanšu izlūkošanas dienesta darbības rezultāti liecina par pārmaiņām finanšu nozarē

FID priekšniece Ilze Znotiņa uzsver: “Mērķtiecīgs finanšu izlūkošanas darbs, rezultatīva sadarbība starp iesaistītajiem publiskajā privātajā partnerībā, līdztekus sistēmā esošo ziņojumu sniedzēju izglītošanai par nozaru riskiem vieš cerību, ka Latvijas finanšu sistēmā uzsāktās reformas un ieviestās pārmaiņas ir būtiskas un tās būs neatgriezeniskas – noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija mūsu valstī mazinās un arī nākotnē tā nebūs iespējama”.
 

FID darbības rezultāti šī gada deviņos mēnešos ir ievērojami pieauguši, turklāt progress ir vērojams visās jomās.

Iesaldēto līdzekļu apjoms

2019. gada deviņos mēnešos FID izdevis 266 iesaldēšanas rīkojumus, kā rezultātā iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 212,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 183% vairāk nekā 2018. gadā, kad deviņos mēnešos tika iesaldēti iespējami noziedzīgi iegūti līdzekļi 75 miljonu eiro apmērā. Šajā laika posmā iesaldēti arī seši nekustamie īpašumi un izdoti 24 rīkojumi par finanšu instrumentu iesaldēšanu.

Saņemto ziņojumu skaits

Šī gada trīs ceturkšņos no Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem FID saņēmis 3968 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un 21 627 par neparastiem darījumiem. Salīdzinoši 2018. gada deviņos mēnešos saņemti 5390 ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem un 17 458 par neparastiem darījumiem.

2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 10 ziņojumus par iespējamu terorisma finansēšanu un vienu ziņojumu par iespējamu proliferācijas finansēšanu. Aktīvāk ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz finanšu institūcijas.

Riska informācijas nosūtīšana

2019. gada deviņos mēnešos FID tiesībsargājošajām iestādēm nosūtījis 153 materiālus turpmākai izmeklēšanai, kas ir par 12% vairāk nekā 2018. gada deviņos mēnešos. 88 gadījumos atbildīgās institūcijas ierosinājušas kriminālprocesus, no kuriem 55% ir kriminālprocesi par autonomiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas nodarījumiem.
Šī gada deviņos mēnešos Latvijā visizplatītākie predikatīvie noziedzīgie nodarījumi, kuru rezultātā iegūtie līdzekļi vēlāk tiek legalizēti, ir noziedzīgi nodarījumi nodokļu jomā un tautsaimniecībā, krāpšanas un kukuļošanas (amatnoziegumi).

2019. gada pirmajā pusgadā uzsākti 33 kriminālprocesi par izvairīšanos no skaidras naudas deklarēšanas (pārvadāšanas pāri Latvijas robežai). Saskaņā ar normatīvo aktu prasībām, ikvienai personai uz robežas (gan iebraucot, gan izbraucot no Latvijas), ir jādeklarē skaidrā nauda, kas pārsniedz 10 000 eiro, norādot tās izcelsmi.
 

Sadarbības platforma un ziņojumu sniedzēju izglītošana

Sekmīgi turpinās arī publiskā privātā partnerība noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jautājumos. Šāda platforma izveidota, lai radītu vienotu izpratni par pieeju uzraudzības jautājumiem, uzlabotu savstarpējo sadarbību, informētību un nodrošinātu atgriezenisko saiti. 2019. gadā notikušas 57 šādas tikšanās un iesaldēto līdzekļu apjoms lietās, kur notikušas publikās privātās partnerības sanāksmes, ir vairāk nekā 113 miljonu eiro apmērā. Uzraudzības un kontroles institūciju sadarbības platforma darbojas kopš 2018. gada novembra.

Lai uzlabotu informācijas apriti, FID ciešā sadarbībā ar uzraudzības un kontroles institūcijām rīko seminārus Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma subjektiem. Semināros FID informē par 2019. gadā veiktajiem riska novērtējumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomās, par katras nozares riskiem, kā arī to nozīmi iekšējās kontroles sistēmas ieviešanai, jo mērķtiecīga FID un likuma subjektu sadarbība nodrošina ievērojamus rezultātus.
 

Starptautiskā sadarbība

Svarīga nozīme finanšu izlūkošanā ir arī starptautiskajai sadarbībai un informācijas apmaiņai ar analogām ārvalstu iestādēm. 2019. gada deviņos mēnešos FID saņēmis 516 ārvalstu FID pieprasījumus un nosūtījis 627 pieprasījumus ārvalstu finanšu izlūkošanas dienestiem. Galvenās sadarbības valstis ir Lietuva, Igaunija, Vācija, Polija, Lielbritānija, Čehija, Krievija, Moldova, Ukraina un Baltkrievija.