2024-10-30
Aicinām reģistrēties, lai saņemtu tūlītējus paziņojumus par ANO Drošības padomes sankciju izmaiņām
05.02.2021 Finanšu izlūkošanas dienests
Pirms pāris gadiem Latvijas finanšu sistēma draudēja iekrāsoties tumši pelēkā krāsā. Vairākas institūcijas apvienoja savus spēkus un darbu, lai veiktu nepieciešamās reformas un mūsu valsts netiktu ierindota starp tām valstīm, kurām nerūp finanšu noziegumu novēršanas jautājumi. Tika veiktas izmaiņas gan finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas normatīvajā regulējumā, gan arī pārskatīta iesaistīto iestāžu atbildība un pienākumi, izveidojot sistēmu, kas atbilst starptautiskajiem standartiem, kur katrai iestādei ir noteikta atbildība, bet visas kopā darbojas vienoti, kopīga mērķa sasniegšanai.
Nereti dzirdēti dažādi pieņēmumi par to, kas tad ir Finanšu izlūkošanas dienests un ar ko tas nodarbojas; reizēm tam tiek piedēvētas plašas represīvas iestādes funkcijas, tādējādi radot dažādus pārpratumus un mītus. Vispirms vēlos uzsvērt, ka primārais Finanšu izlūkošanas dienesta mērķis ir novērst iespēju izmantot Latvijas finanšu sistēmu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai, terorisma un proliferācijas finansēšanai. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē darīt visu iespējamo, lai noziedznieki nevarētu Latvijā netraucēti atmazgāt jeb legalizēt noziegumu rezultātā gūtos līdzekļus, tādā veidā mazinot noziedzību Latvijā un stiprinot valsts drošību un starptautisko reputāciju.
Finanšu izlūkošanas dienesta ikdienas darbus un veicamos pienākumus, kas visi ir izsmeļoši definēti Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā (turpmāk – likums) var iedalīt vairākās daļās. Pirmajā daļā Finanšu izlūkošanas dienests ik dienu saņem ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem. Tos saskaņā ar likumu sniedz teju 20 dažādu nozaru pārstāvji – kredītiestādes, finanšu pakalpojumu sniedzēji, zvērināti advokāti, grāmatveži, mākslas priekšmetu tirgotāji, juridisko konsultāciju sniedzēji un citi. Šos ziņojumus Finanšu izlūkošanas dienests analizē, pētot, vai tajos nav saskatāmas naudas atmazgāšanas jeb noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai citu noziegumu pazīmes. Finanšu izlūkošanas dienests analizē, vai saskaņā ar starptautiski atzītām un Finanšu izlūkošanas dienesta identificētām tipoloģijām ir saskatāmas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai cita noziedzīga nodarījuma izdarīšanu. Identificējot šādas aizdomas, tiek gatavots un sūtīts atzinums kompetentajai tiesībaizsardzības iestādei, piemēram, Valsts policijai vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam. Gadā vidēji Finanšu izlūkošanas dienests saņem aptuveni 5000 ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem, no tiem 10-12% tiek nodoti tiesībaizsardzības iestādēm to pienākumu īstenošanai, bet pārējos gadījumos tiek atspēkotas sākotnēji identificētās aizdomas.
Otra Finanšu izlūkošanas dienesta darbības daļa ir veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējumu un izstrādāt citus metodiskos materiālus. Risku apzināšana neatsverami palīdz saprast, kādas darbības ir nepieciešams īstenot, lai tos mazinātu un vienlaikus īstenotu finanšu noziegumu novēršanas sistēmas pamatprincipu – riskos balstītu pieeju. Risku definēšana, mūsu valsts ievainojamības un draudu noteikšana ir ļoti atbildīgs uzdevums, kurā iesaistīts ne tikai mūsu dienests, bet arī citas sistēmā esošās institūcijas.
Starp abām aprakstītajām lielajām darbības daļām ir arī stratēģisku pētījumu veikšana, publiskā-privātā sektora sadarbība, kur, kopā tiekoties kredītiestādēm un tiesībaizsardzības iestādēm, ne tikai kopīgiem spēkiem tiek analizēti aktuālie gadījumi, bet arī meklēti efektīvākie ilgtermiņa sadarbības veidi.. Nedrīkst piemirst arī sadarbību ar līdzīgiem dienestiem ārvalstīs, kas ikdienā nozīmē saņemt noderīgu informāciju par personu darījumiem ārpus mūsu valsts un līdzvērtīgas informācijas nodošanu kolēģiem.
Finanšu izlūkošanas dienesta pienākumu saraksts ir pietiekami izvērsts, taču kopējā finanšu noziegumu novēršanas un apkarošanas sistēmas ķēdē esam tikai viens neliels tās posms. Šajā ķēdē darbojas gan uzraudzības un kontroles institūcijas (piemēram, Finanšu un kapitāla tirgus komisija, Valsts ieņēmumu dienests, Latvijas banka, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un vēl septiņas citas), gan iestādes un personas, kurām ir pienākums informēt Finanšu izlūkošanas dienestu par aizdomīgiem darījumiem, tāpat arī tiesībaizsardzības iestādes, kas veic izmeklēšanu, prokuratūra un, visbeidzot, tiesa. Visiem ķēdes posmiem saslēdzoties kopā, mēs rūpējamies par finanšu noziegumu novēršanu, atklāšanu un apkarošanu.
Lai sabiedrībā kliedētu atsevišķus mītus un vairotu zināšanas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, Finanšu izlūkošanas dienests sācis informatīvas Naudas dienas “Zini naudas li(ī)kumus!”. Šajās dienās Finanšu izlūkošanas dienests skaidro un stāsta par likumiem, kā zināšana neļaus iemaldīties līkumā jeb kādā no finanšu noziegumu shēmām un radīt sev nepatikšanas šodien un nākotnē
2024-10-30
Aicinām reģistrēties, lai saņemtu tūlītējus paziņojumus par ANO Drošības padomes sankciju izmaiņām
2024-10-29
Finanšu darījumu darba grupa atjaunojusi pastiprinātās uzraudzības jurisdikciju sarakstu