Terorisma finansēšanas un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski nevalstisko organizāciju darbībā 

Finanšu izlūkošanas dienests sadarbībā ar tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām un citām iesaistītajām organizācijām, arī nevalstisko sektoru ir apzinājis un novērtējis nacionālos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, tos apkopjot Nacionālā risku novērtējuma ziņojumā. Tā kopsavilkums tiks publicēts jau februārī. 

Lai arī saskaņā ar Finanšu darījumu darba grupas (FATF) rekomendācijām biedrībām un nodibinājumiem ir jāvērtē tikai terorisma finansēšanas riski, Latvijā biedrībām tiek vērtēti arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riski, jo atbilstoši Latvijas normatīvajam regulējumam nevalstiskajām organizācijām ir noteikts juridiskas personas statuss. 

Lai gan saskaņā ar nacionālo risku novērtējumu pastāv iespēja, ka Latvija var tikt izmantota terorisma finansēšanai, kopumā terorisma finansēšanas riski Latvijā ir zemi. Par paaugstināta terorisma finansēšanas riska biedrībām var uzskatīt tikai un vienīgi šādas biedrības: 

1. Biedrība, kam darbības joma atbilst FATF definīcijai: “Kultūra un atpūta”, “Pētniecība un izglītība”, “Veselība”, “Sociālā atbalsta pasākumi personām”, “Tiesiskums un interešu aizstāvība”, “Sporta biedrības un nodibinājumi”.
2. Biedrība, kas īsteno aktivitātes starptautiskā līmenī, veicina sociālo un ekonomisko attīstību ārvalstīs, nodrošinātu palīdzību katastrofās cietušajiem reģioniem starptautiskā līmenī u.tml.
3. Biedrība, kas nav norādījušas nodarbošanās veidu vai norādījušas "Citur neklasificēta biedrība vai nodibinājums", un darījuma attiecībās atsakās precizēt nodarbošanās veidu un sniegt detalizētu darījuma pamatojumu.

Papildu iepriekš definētajiem kritērijiem biedrībām, kā vēl viens obligāti kvalificējošs kritērijs ir identificējams fakts, vai attiecīgā biedrība veic darījumus ar augsta riska valstīm.

Atbilstoši Latvijā reģistrēto nevalstisko organizāciju darījumu apjomam 2017. – 2019. gados augsta terorisma finansēšanas kopai atbilst tikai 1% no visiem nevalstisko organizāciju darījumiem.

“Ļoti būtiski ir nevispārināt riskus uz visām nevalstiskajām organizācijām”, uzsvēra Toms Platacis. 

Runājot par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem nevalstiskajām organizācijām, Toms Platacis norādīja, ka “ļaundari izvēlas nevalstiskās organizācijas, jo tajās, līdzīgi kā citos juridisko personu veidos, ir iespējama privātās mantas un juridiskās personas mantas šķirtība, un tādēļ, ka aiz biedrības juridiskās formas ir vieglāk slēpt savu identitāti”. Taču būtiski saprast, ka nepieciešams nošķirt divus ļaunprātīgos izmantošanas veidus – īstu biedrību ar reālu projektu īstenošanu ar ziedojumu vākšanu no biedrības kā juridiskas formas izmantošanas negodprātīgiem nolūkiem. 

Visbeidzot, sarunā tika uzsvērta arī ikvienas nevalstiskās organizācijas loma efektīvas nacionālās NILLTFPF sistēmas darbībā – no vienas puses, izprast riskus un neiesaistīties aizdomīgos darījumus, un, no otras puses, būt atvērtiem un sadarboties ar kredītiestādēm risku identificēšanā un novēršanā.
 

Toma Platača pezentācija seminārā “Kredītiestāžu un biedrību sadarbība naudas atmazgāšanas novēršanā”