2024-10-02
Finanšu izlūkošanas dienesta oktobra informatīvais izdevums
05.03.2021 Finanšu izlūkošanas dienests
Finanšu izlūkošanas dienesta izstrādātajā Nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas risku novērtējuma ziņojumā par 2017. - 2019. gadu (turpmāk – riska ziņojums) Latvijas spēja vadīt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas (NILL) riskus un izveidotās NILL novēršanas un apkarošanas sistēmas noturība ir novērtēta kā augsta. Par to liecina pozitīvās tendences un rādītāji iestāžu savstarpējā sadarbībā vietējā un starptautiskā līmenī, uzraudzības un kontroles institūciju kapacitātes pieaugums, kā arī vienotas un koordinētas NILL apkarošanas sistēmas izveide. Risku ziņojumā analizēti arī 2020. gada būtiskākie notikumi, īpaši pievēršoties COVID-19 pandēmijas radītajiem izaicinājumiem.
Risku ziņojuma izstrāde ir nozīmīga katrai valstij, jo tā ļauj apzināt un identificēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma un proliferācijas finansēšanas (NILLTPF) riskus un sagatavot atbilstošus pasākumus risku mazināšanai. Līdz ar to politikas veidotājiem ziņojums ir pamats turpmākai NILLTPFN politikas attīstīšanai vai sakārtošanai. Savukārt privātā sektora pārstāvji risku ziņojumā iekļautos secinājumus var izmantot, lai pārskatītu un pielāgotu aktuālajai situācijai savas iekšējās kontroles procedūras.
Šis ir pirmais Finanšu izlūkošanas dienesta vadībā tapušais šāda veida ziņojums.
Runājot par galvenajiem secinājumiem, Finanšu izlūkošanas dienesta priekšniece Ilze Znotiņa saka: “Mūsu secinājumi ir pozitīvi: esam kļuvuši gudrāki, esam apguvuši to, kā laicīgi identificēt riskus un mācāmies tos attiecīgi vadīt. Mūsu sistēma ir noturīga, mūsu politikas instrumenti un darbību spektrs ir pietiekami elastīgs, lai spētu pretoties esošiem un potenciāliem NILLTPF riskiem. Taču vienlaikus nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā. Draudi un riski kļūst arvien sarežģītāki. Noziedzīgā pasaule atrod veidus, kā piemēroties, un mēģina atrast arvien jaunus veidus, kā apiet mūsu liktos šķēršļus. Arī COVID-19 pandēmija ir pavērusi jaunas iespējas noziedzniekiem, kuri vēlas izmantot valstu ievainojamību ārkārtas situācijā, kā arī pastiprināti darbojas digitālajā vidē, tādēļ darbs jāturpina.”
Risku ziņojumā iekļautie galvenie secinājumi
Turpmāk veicamie soļi
Saskaņā ar risku ziņojumā identificētajiem riskiem tiek definēti arī pasākumi un izstrādāti priekšlikumi veicamajām darbībām, lai sekmīgi īstenotu šo risku novēršanu un apkarošanu:
Risku ziņojuma izstrādi nosaka arī starptautiskie standarti, jāievēro, ka arī Eiropas Savienības Pārnacionālais riska novērtējums tiek gatavots, par pamatu ņemot Eiropas Savienības valstu nacionālos riska novērtējumus.
Risku ziņojumā tiek vērtēta esošās NILLTPF novēršanas sistēmas efektivitāte, identificēti iepriekš nenoteiktie apdraudējumi, ievainojamības faktori, riski un to radītās sekas, kā arī definēti trūkumi un ieteikumi to uzlabošanai.
Risku ziņojuma izstrādē ir iesaistīts plašs sadarbības partneru loks, tā izstrādē izmantots katras jomas iestāžu un ekspertu viedoklis, kā arī plaša spektra informācija un dati no Finanšu izlūkošanas dienesta, uzraudzības un kontroles institūcijām (piemēram, FKTK, VID), tiesību aizsardzības iestādēm, Finanšu ministrijas, Tieslietu ministrijas, Ārlietu ministrijas, Iekšlietu ministrijas un citām kompetentajām iestādēm, kā arī no NILLTPF novēršanas likuma subjektiem un citiem privātā sektora pārstāvjiem.
2024-10-02
Finanšu izlūkošanas dienesta oktobra informatīvais izdevums
2024-09-12
Latvijā oficiāli aizliedz uzturēties Baltkrievijas Republikā reģistrētiem transportlīdzekļiem